Pazaudējot un atrodot
Zinu, ka daudziem cilvēkiem maks ir viena no tām lietām, kurā glabājas teju visa dzīve – bankas kartes, dažādu veikalu lojalitātes kartes, identitātes karte, pat veselības apdrošināšanas polises un tā tālāk.
Un, ja maku gadās pazaudēt, tad ir sajūta, ka esi palicis bez jebkā, jo netiec vairs pie savas naudas, nevari apliecināt savu identitāti. Tāpēc labāk divreiz vai pat trīsreiz pārbaudīt, kur ir tavs maks.
Jau kopš bērnības mamma mani ir mācījusi pieskatīt savas lietas, vienalga, vai tas ir maisiņš ar pusdienām, deju saktiņa, telefons vai naudas maks. Un līdz šim (tfu, tfu, tfu) es tiešām godam biju sargājusi savas mantas, vienmēr pārbaudot, vai viss ir. Nu labi, vienreiz es no dejošanas biju atbraukusi ar vienu zeķi, tā ka tas bija tikai pa pusei zaudējums. Bet tā pa lielam neko nebiju pazaudējusi vai atstājusi.
Līdz pagājušonedēļ pēc darba ieeju veikalā, lai nopirktu produktus vakariņām un, protams, saldējumu. Ārā ļoti karsts, tā vien gribas steigties uz mājām un atveldzēties, un, pie kases samaksājot, nepārbaudu, vai somā ir ielikti ne tikai produkti, bet arī maks.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv