Divvalodīgas vides ietekme uz bērna valodas attīstību
Visbiežāk bērns līdz trīs gadu vecumam ir apguvis valodu un runā tekoši – lieto dažādas locījumu formas, pagātni, nākotni, veido teikumus un jēgpilnu stāstījumu. Interesanti, ka pirmā iepazīšanās ar valodu bērnam notiek, vēl mammas vēderā esot. Tas nozīmē, ka bērns sāk klausīties un uztvert valodu jau pirms piedzimšanas.
Pierādīts, ka jau četru dienu vecumā zīdainis spēj atšķirt valodas, un ir atklāts, ka mazulis zīž cītīgāk, ja ēšanas laikā dzird mammu runājam savā dzimtajā valodā. Mēneša vecumā bērns bez grūtībām atpazīst dažādu valodu fonētiskās atšķirības un spēj saprast, kad nomainās valodas. Taču 6–10 mēnešu vecumā šī spēja bērnam mazinās un arvien vairāk nostiprinās tas, ka bērns sāk runāt un saprast labāk tajā valodā, ko visbiežāk dzird sev apkārt. Katram cilvēkam, lai arī cik valodas viņš mācētu, dzimtā valoda ir tikai viena. Dzimtā valoda bērnam būs tā, kuru viņš ikdienā dzirdēs sev apkārt visvairāk.
Valodas apguve bērnam sākas ar skaņu apgūšanu, tad seko atsevišķi vārdi, pēc tam mazais iemācās veidot vārdu pārus (piemēram, zaļa mašīna).
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv