Tāda pieaugušo dzīve
Augusta sākumā Ķoņu dzirnavās norisinājās Valmieras SOS bērnu ciemata un zviedru jauniešu atbalsta fonda Livslust organizētā nometne – spēle «Pieaugušo dzīve». Nometnē, kura notika sešas dienas, piedalījās 30 jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem gan no Valmieras SOS bērnu ciemata, gan arī no Vidzemes un Gulbenes ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem «AIRI vecākiem».
Sešu dienu nometnes programma bija veidota kā spēle, kas ļauj piedzīvot reālas pieaugušo dzīves situācijas gan mājsaimniecības uzturēšanā, t.sk. finanšu plānošanā, gan arī darba situācijas. Nometnes mērķis bija sniegt jauniešiem darba meklēšanas prasmes, piemēram, izveidot CV un motivācijas vēstuli, meklēt sev piemērotu darba sludinājumu, doties uz darba interviju un arī parakstīt darba līgumu.
Gints Trēziņš, nometnes vadītājs: «Nometne ir paredzēta, lai veicinātu bērna spēju atrast sev darbu un pieteikties tajā. Darbnīcas ir otrajā plānā, pirmajā ir spēja uzrakstīt CV, motivācijas vēstuli, aiziet to iesniegt, aiziet uz darba pārrunām un noslēgt līgumu. Viņi to dara katrai darbnīcai, citi pat divreiz dienā. Nometnes laikā viņi šo visu procesu ir izgājuši minimums piecas un maksimums astoņas reizes. Izejot nometni, viņiem tas ir praktiski un emocionāli nosēdies atmiņā. Es ceru, ka pēc laika, kad viņiem būs nepieciešams atrast darbu, to varēs izdarīt vieglāk, jo tas jau ir darīts. Mēs pirms tam arī izrunājam, ko teikt darba intervijā, ko vilkt mugurā, jo te viņi nevar saģērbties uzvalkā.
Šajā nometnē ir izveidota sistēma, ka bērni pelna naudu, tā ir viņu motivācija pieteikties darbā. Kad noslēdz līgumu, viņiem ir jānostrādā konkrētas stundas darbnīcā, par kurām tiek izrakstīta naudas kvīts, ar kuru iet uz nometnes banku. Pret kvīti izsniedz noteiktu naudas summu, tik, cik viņi ir nopelnījuši. Par šo naudu viņiem ir jāpērk brokastis, pusdienas un vakariņas, ir jāmaksā arī par naktsmītni, un vakarā ir izklaides programma – tas var būt kinoteātris vai bingo loto, arī pirts, tirgus un saldumu bārs. Tirgū jaunieši veidoja savu pakalpojumu, piemēram, frizieris, masieris, tetovētājs, gāja un pirka viens no otra pakalpojumu, tādā veidā apgrozot naudiņu. Viņi ir ieinteresēti naudu nopelnīt, lai varētu pēc tam izklaidēties un darboties. Līdz ar to rodas arī naudas plānošanas prasmes, pašiem pieņemot lēmumu, kā nopelnīt vai iztērēt iegūtos līdzekļus. Ir jāsaprot, ka visu naudu vakarā nevar iztērēt saldumu bārā, jo nākamajā dienā ir jāsamaksā par ēdienreizēm, un tikai tad būs jauna alga. Tad viņi viens otram aizdod naudu un atgūst aizdevumus, tādā veidā mācoties, kā rīkoties ar naudu. Es bērniem jau teicu, ka tā summa, kas tiek nopelnīta, neizsaka tik daudz kā tas, ko par to var nopirkt. Mums viss ir apmēram pielīdzināts reālajai dzīvei – gandrīz puse no nopelnītās naudas aiziet naktsmājām, trešdaļa aiziet par ēšanu, un atlikusī nauda paliek vakara izklaidēm. Vienā darbnīcā darbojas trīs cilvēki, apmēram divarpus, trīs stundas, attiecīgi dienā saņemot no 40 līdz 50 naudiņas par padarīto darbu. Citi pārtērē savu dienas naudu izklaidēs, citi netērē vispār un krāj.
KARSĒ PARAFĪNU, lai varētu liet sveces. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv