Arī laime slēpjas detaļās

Tu vari bēgt no vīrusa. Burtiskā nozīmē. Un tu vari mēģināt sasniegt šo mērķi. Psiholoģijā ir salīdzinoši daudz pētījumu par to, ka atkarībā no motivācijas – no motivācijas izvairīties vai sasniegt – tev būs pilnīgi atšķirīga pašsajūta, tu citādāk domāsi, tu būsi produktīvāks, ja tu domāsi, kā kaut ko sasniegt. Šķiet, ka šobrīd te var būt svārstības un var būt visai atšķirīgas reakcijas uz situāciju.

Ja mēs kaut vai sociālajos tīklos paskatāmies, protams, viena reakcija ir – izvairīties: valdība čakarējas, viņi nespēj pieņemt normālus lēmumus, jā, robežas aiztaisīja ciet, bet tas bija krietni par vēlu, viņi nepieskata to, ko tauta dara, kur vispār ir kartes, mēs neredzam, mums nepietiek tikai ar kartēm, mums vajag precīzas adreses, lai mēs zinātu, kuri cilvēki ir slimi... Es, protams, drusku pārspīlēju, taču uz to pusi velk. Tā būtu viena pieeja. 

Otra pieeja ir tāda, manuprāt, produktīvāka, kad tu pievērs uzmanību mērķim, kā mēs visi no šīs ķezas, savstarpēji mijiedarbojoties, spējam labāk iziet. Droši vien tādi redzamākie, liela mēroga piemēri ir, ka tagad Rīgas Tehniskajā universitātē  zinātnieku grupa izdomājusi, kā uztaisīt plaušu mākslīgās ventilēšanas aparātu, kuru, nedod Dies, varbūt kādam vajadzēs pēc kāda brīža... Vai vēl kāda cita jaunu, tehniski orientētu cilvēku grupa izdomājusi, kā taisīt sejas aizsargmaskas. Ātri, dažu dienu laikā izdomā, un, cik es saprotu, tas pa pusei vispār ir brīvā koda projekts – ja tu pats vari to (ar 3D printeri) izdrukāt, tad, lūdzu, ņem un drukā, ja nevari, nopērc no mums! Vai tā ir uztaisīta sociālā savstarpējās palīdzības platforma, kur var pieteikties gan tie cilvēki, kuriem ir ziepes visādās nozīmēs, kuriem vajag kontaktus, kuriem vajag atvest pārtiku, kuri ir slimi un kuriem nav kas palīdz... No otras puses tur ir tie, kuri var palīdzēt. Un šī palīdzēšana, savstarpējā mijiedarbība ir ļoti veselīgs, pozitīvs aspekts. 

Te var piebilst vēl ko – kādā veidā mēs pat šādā situācijā varam būt relatīvi laimīgi. Mazās lietas! Tās, par ko cilvēki priecājas. Ja mēs palasām twitter un Facebook, kā cits citam palīdz: es atnācu mājās, man tur uz durvju roktura bija kaut kas atstāts, man piezvanīja sen nedzirdēts draugs vai draudzene, apvaicājās, kā iet... Plašā nozīmē tā varbūt ir drusku utopiska pieeja, bet, ja mēs atceramies, piemēram, Bredberija Pieneņu vīnu, kas notika vasaras sākumā: tev šķiet, ka vasara nekad nebeigsies, tu izlasīsi visu kaut ko, tu izspēlēsi visas spēles... Ja kaut ko no šī visa varētu saglabāt, tas būtu skaisti! Tas varbūt ir drusku utopiski, bet tur ir jābūt tai nelielai utopijas daļai. Kādreiz saka – velns slēpjas detaļās.

Tikpat labi arī laime slēpjas detaļās. 

Vēl viens piemērs – BMW automašīna. BMW zīmols pats par sevi tevi nepadarīs laimīgu. Jautājums: kā tu to BMW izmantosi? Ja tu izmantosi varbūt kopā ar draugiem, lai palīdzētu citiem, kam kaut ko vajag, tad viss būs kārtībā. Tas tevi vedīs pie laimes jeb, citiem vārdiem sakot, par naudu varēs nopirkt laimi. Ja tev BMW būs vajadzīgs kā statuss, kā simbols, lai visi uz tevi skatās, lai redz, cik tev daudz ir naudas, ka tev tā jau birst pa šuvēm laukā, tas ne pie kā laba nenovedīs. Tā ka viena un tā pati darbība – atkarībā no tā, kas to motivē, kāpēc cilvēks kaut ko dara, – var īstenībā novest pie dažādiem rezultātiem.