Bažas par nākotni
Liesma tikās ar Mazsalacas domes priekšsēdētāju HARIJU ROKPELNI, lai noskaidrotu, kā Mazsalacas novadam šobrīd veicas, kādi ir nākotnes plāni un kā tos ietekmēs novadu reforma.
Kā veicas Mazsalacas novadam?
Mazsalacā viss notiek pēc plāna. Šīs četrgades lielais projekts ir sociālās aprūpes nama izveide. Sprungulis spieķos ir tas, ka šobrīd pašvaldības nevar aizņemties. Tas mazliet sarūgtināja, jo esam dzīvojuši taupīgi pēdējos 5-6 gadus. Mums tas kredītportfelis ir neliels, un, redzot nākotni un savus plānus, gājām uz to, ka ietaupīsim tik, cik var. Tomēr mums ir arī atbalstītāji, un, pārliekot prioritātes, projekts tiks realizēts, izmantojot tikai pašvaldības budžetu. Pansionāts plānots kādreizējā slimnīcas ēkā, Brīvības bulvārī 4. Tas atrodas blakus jaunajai slimnīcai. Tā arī būs SIA «Mazsalacas slimnīca» struktūrvienība. Pēc šāda veida pakalpojuma ir vajadzība, un tā tikai pieaug. Mums ir spēcīga iestāde ar labiem darbiniekiem, lai kaut ko tādu būtu spējīgi darīt. Tas ir būtiski tiem senioriem, kas ir Mazsalacas novada iedzīvotāji, kuri saprot, ka vairs kādā brīdī netiek galā ar mājas soli, un tad viņiem būs iespēja turpināt dzīvot savā novadā. Plānotas ir 20 vietas. Mums veiksmīgi noslēdzās iepirkums, cena iekļāvās plānotajās robežās, kas ir apmēram 600 tūkstoši eiro. Mums plānu, kāds būs telpu izkārtojums – lai būtu ērti un patīkami iedzīvotājiem, – viena norvēģu firma uzdāvināja. Šajā arhitektu firmā strādā viena mūsu domes deputāta meita. Sākumā sazinājos ar viņu, lai varētu pakonsultēties, kā ko labāk izdarīt, bet, vārds pa vārdam, un izveidojām plānu. Kā jau jomas profesionāļi, viņi ir padomājuši par visu – gan par to, cik augstas būs palodzes, gan uz kuru pusi vērsies durvis. Ja paši mēģinātu plānot, noteikti nebūtu tāds rezultāts, kāds ir šobrīd.
Kā novadu reforma ietekmēs Mazsalacas novadu?
Kad novadu reformu sāka virzīt, mums bija sabiedriskā apspriešana – iedzīvotāju aptauja. Vairākums no aptaujas respondentiem balsoja par to, ka novadam būtu jāsaglabājas esošajās robežās. Es saprotu, kāpēc tā ir. Mēs gana daudz līdzekļu tērējam pašvaldības iestāžu uzturēšanai un administratīvajam aparātam. Tajā pašā laikā mēs gana daudz investējam, piemēram, 2020. gadā šim mērķim ir novirzīts pusmiljons. Līdz ar to ir bažas par to, vai pēc novadu reformas Mazsalacas novads nekļūs par nomali, kurā vairs neturpināsies labiekārtošanas darbi. Jo darāmā ir daudz, piemēram, jāturpina attīstīt kanalizācijas tīklu. Ir arī pretargumenti, ka trešdaļa no budžeta ir dotācijas no izlīdzināšanas fonda. Jā, taisnība, bet tajā pašā laikā šīs dotācijas ir pilnīgi normāls mehānisms visā pasaulē. Mēs valstiskā līmenī cīnāmies par to, lai Eiropas Savienībā mums tiek kohēzijas nauda, kas principā ir šāds pats izlīdzināšanas fonds, kad bagātās valstis dod naudas līdzekļus mazāk attīstītajām valstīm, tomēr iekšēji valstī tā parādās kā slikta lieta. Mana pārliecība ir tāda: ja padosi roku kādam, kam iet sliktāk, – kopā tālu tiksiet.
Vai iedzīvotāji izvēlas palikt dzīvot Mazsalacas novadā vai tomēr dodas prom?
Mums ir skaudra statistika – pēdējos 10 gados Mazsalacas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 20%. Bija cilvēki, kas vienkārši aizbrauca uz ārzemēm, tomēr pēdējos gados situācija ir nostabilizējusies, jo šobrīd no novada izbrauc apmēram tikpat cilvēku, cik iebrauc. Dabiskais pieaugums ir negatīvs – piedzimst apmēram 30 bērni gadā, bet apmēram uz pusi vairāk dodas viņsaulē. Lai vecāki varētu atgriezties pie mums, katram bērnam nodrošinām vietu bērnudārzā. Tas ir svarīgi, lai vecāki var atgriezties darba tirgū.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv