Izglītību vispirms, betons pagaidīs!
Valsts drošības dienesta kategoriskā prasība, ka tam par vairākiem desmitiem miljonu eiro Rīgā ir jāceļ jauna ēka, nepatīkami pārsteidza ne tikai sabiedrību, bet arī daudzus Saeimas deputātus koalīcijas frakcijās.
Kā tā var būt? Apstiprinot 2020. gada budžetu, valdība kaismīgi apgalvoja, ka naudas ārstu, mediķu un skolotāju algām nav. Taču pēkšņi uzrodas būvniecības projekts, kam bez ierunām esot jāpiešķir tik, cik vajadzēs! Mēs visu laiku runājam par izglītības stratēģisko svarīgumu, par zināšanu ekonomiku, par zinātnisko pētījumu nozīmi. Kaut ko arī paveicam šī mērķa labā. Strādājam, lai pārvarētu demo-grāfisko bedri. Taču skolotāju, bērnudārzu audzinātāju un auklīšu algām naudas vienmēr pietrūkst. Betonam nez kāpēc tā vienmēr atrodas. Atceroties līdzīgus atgadījumus pagātnē, man rodas nelāgs iespaids, ka drošībnieki ir tikai kārtējais megafons, ar ko valsts budžetam ir izteiktas celtniecības lobija prasības. Visuzskatāmākais atgādinājums tām ir Nacionālā bibliotēka, ko par 268 miljoniem eiro uzcēla ekonomiskās krīzes smagākajos gados, kad tā laika valdība attaisnoja tēriņus ar nepieciešamību sildīt ekonomiku.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Viens no sakarīgākajiem un valstiski atbildīgākajiem viedokļiem, kādu nācies dzirdēt, lasīt no 13. Saeimas deputātiem. Naudiņš spriež loģiski un pragmatiski. Policejiskas valsts pieminēšana Latvijas sakarā gluži bez pamata nav, nupat kā uzburti uz būvēšanos ekskluzīvās Rīgas vietās attiecīgie dienesti gluži vai rindā stājas!