No zinātnes var "izcelt" naudu!

Par nākamā gada valsts budžetu mēs neesam nedz pārsteigti, nedz kaut kādā veidā sašutuši, jo visu laiku esam redzējuši mūsu valdības minimālās rūpes vai minimālo attieksmi, kurā līdzekļu vienmēr bijis nepietiekami. Mums bijis neērti par to, ka mēs vienmēr esam pēdējā vai priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā ar savu finansējumu zinātnei, kur mūsu kaimiņu  Baltijas valstis jau aizgājušas daudz tālāk. Un varētu teikt, ka tās spēj izcelt no zinātnes savas valsts ekonomikas stiprināšanai daudz lielāku atdevi, tādējādi arī zinātne ir tas instruments, ar kuru var palīdzēt uzlabot gan izglītību, gan veselību, gan aizsardzību, gan ceļu infrastruktūru, jo līdzekļi ir vajadzīgi vairāk. Un man šķiet, ka valsts šobrīd nepareizākā rīcība ir tā – tērēt vairāk nekā nopelnīt. Tas nākamā gada budžeta apspriešanā, protams, ir tāds diskutabls jautājums. Zinātne praktiski gandrīz neko neiegūst, jo, neaugot budžetam, bet pārdalot jau esošos līdzekļus, jūs varat tikai vienam atņemt un otram iedot, bet tas nevairo naudas kopējo masu.  Jautājums ir ne tikai par finansējumu, bet arī par koordināciju. Mēs Zinātņu akadēmijā esam sākuši jaunu ceļu – veidot perspektīvā inženierzinātņu nodaļu. Patlaban jau ir izveidota inženierzinātņu sekcija kā sava veida platforma, kurā zinātniekiem un uzņēmējiem satikties, lai veidotu sadarbību un daudz tiešāku zinātniski inovatīvo izgudrojumu pārnesi uz ražojošām institūcijām.