Uzpūš vējš, un sākas problēmas…
Svētdien pārdzīvojām tādu stiprāku vēju. Atbilstoši terminoloģijai var droši teikt, ka vēja brāzmas vietām atbilda stipras vētras spēkam. Salīdzinot ar 1969. gada orkānu, kad vēja ātrums sasniedza 44 metrus sekundē, tagad tāds nieks vien bija. Piedevām daba apžēlojās – kokiem lapas bija nobirušas, sniegs nesniga. Bet pietika jau tāpat. Lūza koki, bija īsāki vai ilgāki pārtraukumi elektrības piegādē.
Šoreiz arī laika pareģotāji trāpīja, un brīdinājumi par lielo vēju skanēja jau no sestdienas. Atbildīgie dienesti savu iespēju robežās bija gatavi un strādāja godam. Taču nedaudz vairāk kā divas stundas, ko pavadīju bez elektrības Rencēnos, lika aizdomāties par to, cik negatavi esam dabas un citādām katastrofām. Teorētiski jau viss droši vien ir labi, bet realitātē…
Pazūd elektrība. Mūsdienu cilvēkam dzīve praktiski apstājas. Jo nedarbojas radio, televīzija, internets. Sākumā aplikācija mobilajā tālrunī informē, ka elektrības padeve tiks atjaunota divu stundu laikā. Laiks iet, nodziest lampiņas mobilo sakaru torņos un līdz ar to izbeidzas arī sakari. Periodiski gan parādās informācija, ka pieejami tikai ārkārtas zvani. Paldies Dievam, ka nebija vajadzības šo iespēju pārbaudīt.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv