Atteikšanās un izplēšana
...man nav ne goda diploma, ne paša parastākā Triju Zvaigžņu ordeņa. Kad Džemmu Skulmi ievēlēja ordeņu valdē, viņa gribēja mani ieteikt, bet es pateicu, ka neņemšu, atteikšos, jo visādi slepeni un atklāti Latvijas pretinieki jau bija paspējuši ordeņus sev izplēst. Es nevēlējos būt tajā kompānijā.
Tā Andris Kolbergs, daudzu grāmatu un kinoscenāriju autors, ierakstījis 2008. gada 8. aprīlī grāmatā Tas lielais diletantu laiks.
Šo atziņu izlasot, atcerē raksts Jau sen pelnījis laikrakstā Liesma 2008. gada 6. decembrī — par to, kā valmierietis Visvaldis Skrastiņš 1987. gada naktī no 17. uz 18. novembri Valmierā sporta biedrības Daugava stadionā (tagad – Jāņa Daliņa stadionā) karoga mastā uzvelk sarkanbaltsarkano brīvās Latvijas karogu okupētajā tēvzemē. Un tas lepni plīvo 18. novembra rītā, Latvijas pasludināšanas datumā 1918. gadā. Uzsliet karogu Valmieras centrā nav iespējams: tik ļoti tas uzraudzīts, apsargāts.
Kad Valmierā daudzi par šo notikumu jau uzzinājuši, karogu noņem. Vadošajos, valdošajos pamatīgs satraukums. Karogu nogādā partijas rajona komitejā. Atsauktie eksperti skata, tausta, vērtē, secina: buržuāziskās Latvijas karogs. Ierosina krimināllietu Nr. 13202687.
Drosminieku meklē, neatrod. Kad tāds karogs atkal drīkst būt, Visvaldis kopā ar karoga īpašnieku valmierieti Voldemāru Bondaru iet uz rajona milicijas nodaļu un to atprasa. 1988. gada 18. novembrī Latvijas karogu uzvelk daudzviet, un Visvaldis ir viens no izredzētajiem to darīt Valmierā virs ūdenstorņa pie Sv. Sīmaņa baznīcas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv