Ar lielsaimnieku vērienu nākas rēķināties
Nesen redakcijā trāpījos pie parastā telefona, kad kāds kungs gados sūdzēja savas bēdas. Nesaukšu vārdā konkrētu pagastu un zvanītāju, jo šī problēma mazākās vai lielākās izpausmēs noteikti nav raksturīga tikai šim gadījumam. Laukos ir gana daudz viensētu, kuras ikdienā tagad apdzīvo ne vairs sprauni trīsdesmitgadnieki, kuri paši gatavi saimniekot senču zemēs, bet gan ļaudis jau pensijas gados, kuri atstājuši ap māju hektāru vai mazāk zemes augļu un sakņu dārzam, bet pārējo – pļavu vai aramzemi – atdevuši nomā kādam jaudīgākam lauku ražotājam.
Stāsts ir par sazobi. Kungs ir sašutis, ka, lūk, kaimiņš savus aramzemes un vēlāk arī sējumu hektārus ap viņa māju apstrādā ar lieljaudas tehniku. Štrunts vēl par to rūcienu, bet pavisam traki esot, kad sējumus miglo. Traktors tad ar visām uzpariktēm braucot tieši astoņus metrus (kungs izklausās pēc tāda, kurš tiešām samērījis!) gar viņa mājas logiem, kurus, protams, ne tad, ne vēl krietnu brīdi pēc tam vaļā vērt un turēt nevarot! Saprotama lieta, ka pie vienas reizes specifiski ķīmiskais labums trāpa arī mazdārziņā, tāpat arī augļu kokiem, ogu krūmiem...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv