Optimizācijai leģendāru vēsturi nevajag!
Vēl pavasarī, klātesot Vidzemes lielāko pilsētu uzņēmēju saietā Cēsīs zemnieku saimniecības Kliģeni dārzniecībā, no Cēsu novada domes priekšsēža Jāņa Rozenberga oficiāli dzirdēju ziņu, ka apvienošanai briestot divas savulaik Latvijā (lai būtu Latvijas PSR) izcilas profesionālās izglītības iestādes – pa vecam Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums un Cēsu 4. arodskola. Abas puses, redz, stīvējoties – katra velkot uz savu pusi...
Man kā bijušam Cēsu puikam vēl no skolas gadiem 1. vidusskolā palikušas atmiņā abas šīs skolas. Tehnikuma puiši, kad bija to beiguši klātienē, tolaik visaugstāk kotējās darba tirgū, bet vēl mācību laikā mūs, tīros vidusskolniekus, bez variantiem izkonkurēja skolas deju vakaros. Par arodskolniekiem meiteņu sadalē deju vakaros tika dzirdēts mazāk, toties allaž pavasaros priecēja skolas galdnieku veikumi ikgadējās profesionālās meistarības izstādēs Skolas ielas namā, tāpat arodskolā lielā cieņā bija sports. Bija vēl trešā augsta līmeņa profesionālās izglītības mācību iestāde dažus kilometrus no Cēsīm Valmieras virzienā – Jāņmuižas profesionāli tehniskā vidusskola. Arī turienes absolventiem par nīkšanu bez darba nebija jāuztraucas, piedevām vēl šī skola izcēlās ar tam laikam modernu materiāli tehnisko bāzi un labiekārtotām kopmītnēm.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv