Mākslas festivāla Cēsis 2019 programmā – spilgtas latviešu izcelsmes personības

«Šogad festivāls būs īpašs. Pirmkārt liekam pamatu jaunajam Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas ir izcilas. Ceram, ka tad, ja Cēsis 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šis centrs būs viens no galvenajiem objektiem pilsētas kultūrtelpā. Vēl nekad Cēsu koncertzālē vasarā nebūs bijuši tik daudz izcilu koncertu kā šajā festivālā. Un, protams, tas, ko publika katru gadu gaida visvairāk – lielais mūzikas notikums parkā. Šoreiz Leonarda Bernstaina mūzikls Vestsaidas stāsts ar izciliem solistiem no ASV,» programmu raksturo Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncerts «LNSO, Ķeniņš un Mesiāns» koncertzālē Cēsis būs veltīts latviešu komponistam Tālivaldim Ķeniņam (1919 – 2008), ko šogad atceramies 100. jubilejā. Tālivaldis Ķeniņš plašāk pazīstams pasaulē, nevis dzimtenē. Viņa daiļrades vainagojums ir Astotā simfonija, kas līdz šim Latvijā nav skanējusi un pirmatskaņojumu piedzīvos Cēsu Mākslas festivālā. Skaņdarba nozīmīgo ērģeļpartiju atskaņos pasaulē cildinātā Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā.

Koncerta otrā daļa sāksies ar vēl viena simtgadnieka Alberta Jēruma kompozīciju. Jērums bija slavens kā Londonas latviešu kora vadonis un trimdas dziesmusvētku nozīmīgs rīkotājs. Starp citu, Jērums un Ķeniņš visu mūžu bija sirsnīgā draudzībā. Jeruma simfonija Andante ir rokrakstā saglabājies padzisušām nošzīmēm pilns opuss, un tam bija vajadzīga restaurācija, ko, iedziļinoties Jēruma rokraksta zīmēs, veica viens no ievērojamākajiem jaunajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis.

Koncertzālē Cēsis tiks atklāta un līdz pat festivāla beigām būs skatāma Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde Trimdas mūzikas personības un parādības, no trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa izceļot  nozīmīgāko, košāko, apstrīdamāko. Izstādes apmeklētājus uzrunās stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas.

Atklāšanas vakara turpinājumā sekos vērienīgās vizuālās mākslas izstādes Tuvplāns atklāšana topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, Raiņa ielā 27. Multimediālā projekta idejas pamatā ir vēlme pastāstīt par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir stāsts par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus – tā ir kā jautājums/atskaites punkts 21. gadsimtā tik aktuālajai tēmai par nacionālu mākslu globālā laikmetā.

Ekspozīcija, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, norisināsies divās vietās – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā un koncertzālē Cēsis.

Projekta uzmanības fokusā izcilas personības. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Cēsu Mākslas festivāla ietvaros pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņa laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.

Tuvplāns ir stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm. Šī būs pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.

Izstādes Tuvplāns uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, gleznotāja Vija Celmiņa, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagovka. Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Jāuzsver, ka Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis šai izstādei rada jaundarbus.

Savukārt koncertzālē Cēsis izstādes Tuvplāns ietvaros varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņa, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus.

Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils klētī tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra diplomandu darbu izstāde Savienojumi. Tajā jaunie mākslinieki savieno gan pārbaudīto, gan nesavienojamo, tādējādi iezīmējot savu atrašanās vietu globālajā pasaules telpā.

Nākamajā dienā, 7. jūlijā, pl. 22 pie Spoguļklintīm Cīrulīšu dabas takās tiks atklāta arī Cēsu Mākslas festivāla kino programma Kalni. Ik gadu festivāla kino seansi izceļas ar unikalitāti, jo Jāņa Putniņa izraudzītās filmas tiek demonstrētas brīvā dabā. Svētdien kā pirmā būs skatāma režisora Sergeja Paradžanova filma Aizmirsto senču ēnas (PSRS, 1964). Šis ir idejiski drosmīgs un kinematogrāfiski satriecošs mitoloģijas, hipnotiskas reliģiskās ikonogrāfijas un pagānu maģijas sajaukums, kā arī bezkaislīgs Krievijas reģionu vēstures skarbās realitātes attēlojums. Pēc iznākšanas 1964. gadā filma kļuva par starptautisku sensāciju.

Kā ik gadu, Cēsu Mākslas festivāla koncertu un teātra izrāžu laikā koncertzālē Cēsis darbosies bērnu istaba. Auklīšu pieskatīti mazuļi varēs rotaļāties, bet vecāki bez raizēm baudīt pasākumus. Savukārt koncertuzveduma Vestsaidas stāsts laikā bērnu istaba atradīsies Cēsu Jaunajā pilī.

IVETA APKALNA. Publicitātes foto