Varbūt pašiem savu ceļu?
Nav vairs tālu Lielās Talkas diena, kad atkal lielo daļu no sabiedriski lietderīgā kopīgā darba procesa aizņems dažādu mūsu pašu līdzcilvēku dabā atstāto mēslu vākšana. Kā liecina biedrības Zaļā brīvība un Stokholmas Vides institūta veikto pētījumu rezultāti, apmēram 40% vides piesārņojuma Latvijā veido tukšās dažādu dzērienu ādiņas, bet līdz pat 80% mūsu valsts mežos savākto atkritumu sastāda dažāda tilpuma PET pudeles. Mēs kā šīs taras satura patērētāji par katru dzēriena iepakojumu maksājam dabas resursu nodokli, apmēram eirocentu, tīri teorētiski to novirzot dalītai atkritumu savākšanai. Tiesa, divas trešdaļas – apmēram 65% – atkritumu tomēr nonāk nevis pārstrādes ražotnēs, bet gan sagulst milzīgos kalnos Daibei līdzīgos atkritumu noglabāšanas poligonos.
Vai tas būtu tas cēlais mērķis, kāpēc vispār vācam un šķirojam atkritumus? Laikam jau ne. Taču mums Latvijā vēl tāls ceļš ejams, lai, piemēram, otrreizējai pārstrādei savāktu līdz pat 90% izlietoto dzērienu taras. Šādu līmeni spēj nodrošināt tikai labi pārdomāta depozīta sistēma. Kā zināms, mums pagaidām vēl nav ne pārdomātas un pat ne paviršas depozīta sistēmas... Tikai grandiozas idejas, diskutabli aprēķini un bikli mēģinājumi bīdīt depozīta sistēmas ieviešanu cauri varas gaiteņiem. Bet Eiropas Savienība taču izvirzījusi prasības savām dalībvalstīm, tātad arī Latvijai, līdz 2025. gadam nodrošināt, ka otrreizējai pārstrādei tiek savākti 77%, bet līdz 2029. gadam – pat jau 90% tukšo PET pudeļu! Ir aprēķināts, ka neviena cita darbošanās shēma, tikai un vienīgi depozīta sistēma spētu nodrošināt tik augstu otrreizējai pārstrādei paredzēto materiālu procentu. Šādu viedokli pārstāv arī Zaļās brīvības vadītājs Jānis Brizga.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv