16. marts…
Tuvojas kārtējais 16. marts. Formāli tā nav ne svētku, ne arī piemiņas diena. Oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā Latviešu leģiona piemiņas diena bija tikai 1999. gadā. Pēc tam, vadoties pēc principa «pasaule mūs nesapratīs», Latviešu leģiona atceres diena kļuva par samērā plaši atzīmējamu privātu pasākumu, kurā daži simti bijušo karavīru, viņu tuvinieku un draugu arī šogad piedalīsies dievkalpojumā, dosies pie Brīvības pieminekļa un noliks ziedus brāļu kapos Lestenē. Atcerēsies jaunību, bojā gājušos cīņu biedrus, sapni par «brīvības cīņu vēstures atkārtošanos». Kas gan tur slikts?
Tomēr karš vēl joprojām turpinās. Būs organizēta policija, būs neiztrūkstošie bļāvēji, kuri latviešus vainos visos kara laika grēkos un sauks par fašistiem. Mūsdienu devīto klašu skolēni zina, ka fašisti bija Itālijā, nacionālsociālisti jeb nacisti – Vācijā. Kļūt par nacionālsociālistu partijas biedru nevācietim, tātad arī latvietim, bija praktiski neiespējami. Bet saorganizētos protestētājus vēsturiskā patiesība neinteresē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv