Saimnieki un vergturi
Ziemassvētku gaidīšanas laiku mēdzam asociēt ar mīlestību, sirsnību, arī līdzcietību. Tieši par pēdējo gribētos parunāties varbūt tādā mazāk skartā griezumā. Nu, piemēram, nosacītā pakalpojumu sniegšanas jeb pārdošanas ķēdē uzņēmējs, arī darba devējs – pārdevējs, arī darba ņēmējs – pircējs. Lai precīzāka runāšana, apskatīšu vienu ķēdes izpausmi – veikalu. Ja ņemam strikti no ierastās kārtības, tad taisnība vienmēr šajā mijiedarbībā ir pirmajam un trešajam, t.i., īpašniekam un pircējam, vidējais – pārdevējs – vienmēr dabūs pa ausīm no abām pusēm. Cik taisnīgi vai ne – tas jau ir cits jautājums, kas nav manā šodienas problēmas izklāstā.
Ja ir darba ņēmējs, tad jābūt darba devējam, šajā gadījumā – veikala, viena vai veselas ķēdes, īpašniekam. Šos kungus un dāmas es atļaušos dalīt divās kategorijās. Ir darba devēji jeb saimnieki šī vārda labā nozīmē. Gribu izvairīties no konkrētām pieturvietām, tāpēc pieminēšu vien anonīmi. Zinu vienu (varbūt ir pat vairāki) ziedu un dāvanu salonu Valmierā Gaujas labajā krastā, kurā, manuprāt, darba devēju un ņēmēju sazobe ir tuva ideālam, vismaz man, cilvēkam no malas, tāds iespaids paliek, vērojot allaž smaidīgās veikala meitenes, gados jaunākas un arī solīdākas kundzes. Savukārt Pārgaujā ir pāris lielāki veikali, kuros pārsvarā rūpniecības preces un citas tehniskas lietas, arī tur, manuprāt, gaisā virmo tādas gandrīz vai ģimeniskas attiecības starp darba devējiem un ņēmējiem. Atļaušos atgādināt aksiomu, ka ne vienmēr pilnīgi visu cilvēciskās darba devēja – ņēmēja attiecībās nosaka algas lielums, ļoti būtiska ir arī attieksme.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv