Ģenerālvienošanās visu neatrisinās
Savā būvnieku ikdienā vairāk cenšamies nevis justies kā ģenerāļi jeb ģenerāluzņēmēji objektā, bet paši būvēt. Ja vinnējam objektu, tad paši arī būvējam! Latvijā smags ir tieši tas punkts, kad tev celtniecības objektā jāstrādā ar cilvēkiem. Vienkāršāk ir strādāt kā ģenerāluzņēmējam ar apakšuzņēmējiem, jo tad tā atbildība par cilvēkiem ir uz viņiem. Mēs cenšamies šo atbildību par cilvēkiem uzturēt, jo kurš gan vislabāk to var izprast, ja ne pats ģenerālis mūsu statusā! Ja tas ir mūsu objekts, mūsu cilvēki, tad tikai mēs varam atrast to kopsaucēju pa vidu.
Mūsu uzņēmums SIA Sanart pašlaik vēl nav parakstījis ģenerālvienošanos (būvniecības nozarē par minimālo algu) tāpēc, ka mums tā doma ir drusciņ citādāka. Tas algu līmenis visām kompānijām, kas ģenerālvienošanos parakstīja, jau ir sasniegts, bet kur īsti ir šādas vienošanās nozīme? Manuprāt, vairāk vajadzētu pieņemt tādu domu, ka nevis spiest sakārtot būvniecībā jautājumu par algām, bet mēģināt kvalificēt pašus būvniekus, kā tas ir domāts, pa kategorijām. Ja mēs kvalificēsim būvniekus pa kategorijām un ja varēs strādāt tikai tādi konkrētas kategorijas būvnieki, tad lietas sakārtosies drusciņ labāk. Manuprāt, ģenerālvienošanās – tā jau ir tāda nedaudz dziļāka politika... Virspusēji tā tiek pozicionēta kā vienošanās par algām, bet ir jau tieši tā, kā to pasaka kompānija UPB, kas arī neparakstīja ģenerālvienošanos: kamdēļ mums to parakstīt, ja pie mums jau visiem tādas algas ir?