Mūsu laiks Naukšēnu vidusskolas vēsturē

Pirms 50 gadiem dzīves ziedu pļavās 8. izlaidums: mēs — 15 meitenes un 5 puiši izgājām lielajā pasaulē, ņemot līdzi doto mīlestību, gudrību un drosmi, ko skolotāji tajā laikā iesēja. Ar gara gaismu pa dzīvi iedami, mūžīgā pasaules kustībā ritēdami, esam kāpuši kalnā, tāpēc 4. augustā, no jauna tiekoties, iesēsim atmiņu dārzos 20. gadsimta sešdesmito gadu iespējas un atdevi.

Mūsu klases CV apliecina laiku, kad tas saveda kopā skolēnus no Piksāriem, Naukšēniem, Mirķiem, Nurmiem, Ērģemes, Turnas, Kārķiem, Rūjienas. Audzinātāji: no 1. klases bija Skaidrīte (Smiltene) Dreimane, vēlāk Anta Kodola (vācu valodas skolotāja), visilgāk mūs audzināja un veidoja daudzpusīgais skolotājs Uldis Zuments (ķīmijas labirinti, pūtēju orķestris un notikumu pierakstīšana). Sākām ar dzīves pieredzes bagāto direktoru Herbertu Vēliņu un beidzām ar inteliģento un erudīto Oļģertu Treiju. Bijām aktīva un radoša klase, lai gan par mums saka — «padomju laika produktu domāšana». Domāšana tiešām bija gan mums, gan pedagogiem, kuri vadīja tā laika bērnu organizācijas. Paldies Anitrai Līgai Krūmiņai (aizraujoši ieveda arī pasaules mākslas vēsturē) un Ausmai Nēringai, kuras mērķtiecīgi virzīja ārpusklases darbus, ļaujot pašiem darītājiem nonākt kompetenču līmenī un prasmīgi virzīt skolas dzīvi. Mācīšanās pārsvarā tika balstīta, izmantojot grāmatas sasaistē ar reālo dzīvi un skolotāju tā laika augstās prasmes un zināšanas piemērotos kabinetos, tāpēc vēlāk mūsu klases un daudzu skolēnu paaudžu absolventi arī lepojušies ar augsta līmeņa gūtajām prasmēm un zināšanām. Lai gan bijām meiteņu kolektīvs, apguvām traktorzinības un lauksaimniecības tehniku, praksē slaucām govis un kārtojām ieskaiti traktora vadīšanā. Viens televizors visā skolā, telefoni saziņai trīs: direktora kabinetā, skolotāju istabā un kancelejā. Braucieni uz Valmieru un Valku skaitījās luksusa iespējas. Skolas internātā dzīvojām gandrīz visa klase. Ievērojām noteikumus: kopt un uzturēt klases un internāta istabiņas, starpbrīžos staigāt apkārt zālei, neapmeklēt ārpus skolas rīkotos pasākumus, dežurēt virtuvē, ģērbties bez izsmalcinājumiem.

Dziedājām korī pie skolotāja Jāņa Zandersona, pat kā skolēni kopā ar pieaugušajiem piedalījāmies Lielajos Dziesmu svētkos Rīgā. Uzstāties ar pašu iestudētajām teātra izrādēm devāmies uz Naukšēnu kultūras namu kolhoza pasākumos ar skolotāju, režisori Ingrīdu Vītolu. Sporta pasākumos aizrāva skolotājs Gunārs Krūmiņš. Nedēļu garas ritēja kartupeļu novākšanas talkas dažādos kolhozos. Reizi gadā devāmies pārgājienā uz vietām, kur iepazinām ģeogrāfiskas un vēsturiskas vērtības. Mums bija tam laika nogrieznim atbilstoša daudzpusīga sadzīve, jo divus gadus skaitījāmies vecākā klase skolā (tā laika izglītības reformas daļa). Praktiski to paši organizējām, stingri ievērojot iekšējās kārtības noteikumus. Mums bija draugi un draudzenes, noslēpumi, savas «lazdu laipas», slepenas zīmītes un vēstulītes.

Skolotāju dotais guvums kļuvis neatņemams, jo, kas otram dots no sirds, tas palicis. Atceramies direktoru Oļģertu Treiju, pie kura ģeogrāfijas stundās dzirdējām kniepadatu nokrītam. Tāds miers un klusums valdīja, kad zinātkāre pārņēma līdzdomāšanu, kad viņš rādīja vietas PSRS kartē un klusināti stāstīja, kas tajās zīmīgs, vairākas stundas pēc kārtas, it kā pats tur būtu bijis klāt. Pēc tam sekoja pārdomāts pārbaudes darbs. Izcili un nepārspējami fizikas pasaulē prata ieinteresēt Vidulis Vīksne, kuru nemitīgi aicināja augstskolu iestājeksāmenu komisijās.

Matemātikas stundas nebija vieglas, bet loģiski domāt skaitļu pasaulē mācīja Aina Treija un Nellija Tetere. Valodas zināšanas un literatūras pamatvērtības akcentēja skolotāja Ināra (Smilts) Zumente.

Daudzi no mūsu laika pedagogiem šodien notiekošo vēro no mākoņu maliņām, taču visiem svētku reizē, kaut tikai atmiņās, pienākas pateicības vārdi: Metai Āboltiņai, Vidulim Vīksnem, Oļģertam Treijam, Birutai Virsei, Jūlijai Matisonei, Gunāram Krūmiņam, Zigismundam Zeltiņam, Intai Ozoliņai, Skaidrītei Dreimanei, Jānim Zandersonam, Ilgai Ivanovai, Ņinai Kuzminai, Verai Kuprukai, Ritai Siliņai, Antai Kodolai, Ingrīdai Vītolai un vēl citiem.

Izlaidumā dāvinājām izglītības iestādes atpazīstamības zīmi — plāksni ar nosaukumu «Naukšēnu vidusskola», kas šodien nomainīts — Naukšēnu novada vidusskola. Skolas gadus kā atmiņu sieku, kā spēka maizi visur esam ņēmuši līdzi un tiekamies no jauna tāpēc, ka mīlam šo skolu, mīlam savu bērnību un jaunību.

PIE SKOLAS BĒRZIEM. 8. izlaiduma absolventi ar skolotājiem.