Lielās vienkārši nepagūst izaugt!
Tā par trofeju deficītu Latvijas copmaņu sabiedrībā pēdējos gados spriež mans sarunas biedrs. Zinu, ka zivju diena parasti ir ceturtdiena, taču šoreiz ar makšķernieku un akcijas Atlaid mammu! iniciatoru saruna Liesmas piektdienā. Tikāmies pie Burtnieka vēl maijā, tāpēc izpaliek šodien ezerā aktuālā tēma par zivju masveida bojāeju. Gandrīz četrdesmitgadnieks MATĪSS ĀBIĶIS sevi sauc par spiningotāju jau trešajā paaudzē.
Vai esi no tiem Ābiķiem, kas arī Saeimā savulaik bija, šķiet, Dzintars?
Jā. Ābiķi Latvijā ir tikai vieni. Man vecfāteram bija četri bračkas, un viņš, Dzintars, ir viens no viņu dēliem.
Bet ne par viņu šoreiz, tagad par tevi pašu! Kāds tev amats?
Pašlaik esmu vides projektu vadītājs. Projekts saucas Atlaid mammu! ar vēl visādiem novirzieniem. Viens ir Atlaid mammu! konkurss, bet tā ir arī informācijas kampaņa, tā ir stāstīšana par kaut kādām idejām, tie ir arī izglītojošie semināri. Pēc izglītības esmu žurnālists, vēl esmu arī rakstnieks un tādā garā... Tā rakstīšana kaut kādā veidā ir visa pamatā, jo, ja ir laba ideja, tad par to ir labi jāuzraksta. Un vieni no tiem kundēm, kas bija ar mieru uzsākt šo akciju Atlaid mammu!, ir Latvijas valsts meži. Viņi bija ļoti piemēroti ar to, ka apsaimnieko četrus ezerus Latvijā, tajos Latvijas valsts mežiem ir savas bāzes un savas laivas. Tas nozīmē, ka zivju mērāmās siles, kad tās uztaisa, turpat var novietot. Kad cilvēks brauc ezerā copēt, viņš var izvēlēties — ņemt to līdzi laivā vai neņemt. Vienkārši tāds ir konkrētās copes vietas piedāvājums. Cilvēks varbūt uz to ezeru braucis jau ilgāku laiku, bet šoreiz viņam piedāvā zivju mērāmo sili, kurā viņš savu noķerto zivi var ielikt, nofotografēt un piedalīties konkursā, atsūtot to bildi man. Un tad var paskatīties, kurš ir lielāku noķēris!
Tā fiška sanāk tajā, ka zivs bilde tiek piefiksēta mērāmajā silē? Bet, lai to izdarītu, sile jāņem līdzi laivā...
Tieši tā!
Kuri ir tevis pieminētie četri ezeri?
Kaņiera ezers, Lielauces ezers, Tērvetes ūdenskrātuve un Gulbja ezers. Visi vai nu Zemgalē, vai Kurzemē. Tur bija gatavi akciju Atlaid mammu! uzsākt. Pirmais gads mums gāja tā, kā gāja, bet pagājušo gadu man sasūtīja bildes un pieteikumus par 250 dažādu izmēru zivīm! Un visas tās zivis ir atlaistas atpakaļ ezerā, tostarp 116 cm līdaka, 96 cm līdaka, 94 cm līdaka... Deviņdesmitnieces jau tur aizgāja strīpā! Un kur tad vēl astoņdesmitnieces, septiņdesmitnieces, arī trīs skaisti, lieli asari tika atlaisti. No 1. maija līdz 30. novembrim jebkurā dienā, jebkurā sev ērtā laikā ņem to sili, kāp laivā, ķer, mēri, uztaisi bildi, atlaid zivi atpakaļ un iesūti to visu konkursam! Un beigās sanāk baigi interesanti dati, jo anketā es tāpat prasu atzīmēt, kādi bija laika apstākļi, uz kādu mānekli ķēri...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv