Cilvēkiem ir interese par ugunsdrošību, bet tai neseko rīcība!

Apjomīgā pētījumā par iedzīvotāju uzskatiem un attieksmi pret ugunsdrošību konstatēts, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību, bet joprojām nav gatava veikt nepieciešamos pasākumus un darbības, lai savu mājokli un apkārtējo vidi padarītu ugunsdrošu.

Analizējot veiktā pētījuma rezultātus, VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš norādīja, ka ik gadu Latvijā ugunsnelaimēs iet bojā vairāki desmiti cilvēku, tomēr daļu no šīm nelaimēm varēja novērst, ja vien cilvēki rīkotos atbildīgi un būtu veikuši nepieciešamās darbības, lai padarītu savu mājokli ugunsdrošu. Cilvēkiem ir jāsāk būt līdzatbildīgiem par savu drošību un jāveic nepieciešamais, lai viņu mājoklis būtu drošs!

Pētījumā iedzīvotāji dalījās ar savu pieredzi par ugunsgrēkiem, un dati atklāja, ka 46 procentiem iedzīvotāju ir bijusi saskarsme ar ugunsgrēku un tas ir noticis ar pašiem, tuviniekiem, draugiem vai kaimiņiem. Tomēr cilvēku personīgā pieredze ir bijusi kā pamats tikai īslaicīgai attieksmes maiņai — cilvēki sāk vairāk pievērst uzmanību ugunsdrošības jautājumiem un tam, kā padarīt savu mājokli ugunsdrošu, bet tas ir ļoti īslaicīgi, jo jau pēc kāda laika tas ir vienkārši aizmirsies.

71% aptaujāto norādīja, ka viņu mājoklī pastāv kāds ugunsnedrošs riska faktors, piemēram, nav pārbaudīta elektroinstalācija, ir paradums dedzināt sveces vai smēķēt iekštelpās utt. Bet, neraugoties uz pastāvošajiem riskiem, joprojām daļai iedzīvotāju pastāv uzskats, ka «ar mani jau tas nenotiks».

Pozitīvais, ko parādīja pētījums, ir, ka cilvēki zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, — 76% iedzīvotāju zvanītu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, lai saņemtu palīdzību.

Jāsecina, ka cilvēku izpratne par ugunsdrošību ir diezgan virspusēja un tā tiek saistīta ar personīgo atbildību. Kopumā sabiedrība ir ļoti ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību — tā norādīja 74% aptaujāto. Interesanti, ka mazāk ieinteresēti šādas informācijas saņemšanā ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.

Līdztekus pētījums atklāja, ka pēdējo divu gadu laikā 30% iedzīvotāju informāciju par ugunsdrošību nav saņēmuši vispār — ne medijos vai sociālajos tīklos, ne arī darba vietā, kur vismaz reizi gadā par to būtu bijis jārunā.

Gandrīz puse respondentu (47%), kuriem ir bērni pirmsskolas un pamatskolas vecumā, ir saņēmuši informāciju par ugunsdrošību no bērniem. Tomēr tikai trešā daļa iedzīvotāju ugunsdrošības jautājumus pārrunā ar saviem tuviniekiem — 68% respondentu atzina, ka pēdējā gada laikā šādus jautājumus mājās viņi nav pārrunājuši.

Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni — nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. Tāpēc šādu jautājumu pārrunāšana mājās ar ģimeni ir ļoti būtiska.

63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, tomēr tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem — 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Šie pētījuma dati parāda, ka, lai gan iedzīvotājiem liekas svarīgi parūpēties par savu drošību mājoklī, viņi tomēr nav izdarījuši nepieciešamos soļus, lai to paveiktu, kā, piemēram, nav iegādājušies ugunsdzēsības aparātu un uzstādījuši dūmu detektoru. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību, bet laikus veikt nepieciešamo, lai mājoklis būtu drošs!