Jābūt saiknei ar reālo dzīvi
Man ir tā priekšrocība, ka es savā skolā — Valmieras 2. vidusskolā — varu redzēt ļoti plašu spektru. Gan, ņemot vērā vecumus — no diviem gadiem līdz pat deviņpadsmit, gan arī to spektru — motivētus un nemotivētus. Spektru, kas skar (mācību priekšmetu) olimpiādes un to dalībniekus, kā arī vakarskolu, kas skar tos cilvēkus, kuri varbūt tikai trīsdesmit gados beidzot ir sapratuši, kas viņiem dzīvē nepieciešams.
Līdz ar to man ir daudz dažādu pārdomu par mūsdienu izglītības sistēmu, par to, kas vispār ir nepieciešams. Manuprāt, ļoti daudz ir atkarīgs no skolotājiem, varbūt mēs tagad sākam domāt par to, kāpēc esam tik ļoti atšķirīgi no mūsu bērniem... Tas saistīts ar to, ka mūsdienu bērnam ir tik daudz visa kā apkārt. Varbūt pārāk daudz iespēju un pārāk liels piedāvājums. Un viņš vienkārši slīkst tajā visā! Ir ļoti rūgti redzēt bērnus, kuriem visa ir pārāk daudz. Pārāk liels spektrs no visdažādākajiem piedāvājumiem, un viņš nevar izšķirties! Man šķiet, ka mums, sākot jau no pirmsskolas vecuma bērniem, vajag ļoti spēcīgi sākt strādāt pie tā, lai palīdzētu cilvēkam, kurš ir šajā milzīgajā informācijas jūrā, saprast sevi. Un tad viņš varēs izšķirties, par ko kļūt. Devītajā klasē to darīt — tas ir stipri, pat noziedzīgi par vēlu mūsdienu bērnam!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv