No vēstures lappusēm
Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas «Pagastmājā» aizvadīta Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība, kur apmeklētāji tika iepazīstināti ar Latvijas simtgadei veltīto ceļojošo izstādi «Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai». Pasākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone stāstīja par izstādē ietverto bibliotēku aizsākumiem, savukārt Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa — par Kauguru bibliotēkas veidošanos.
Stāstījums atklāja, ka Beverīnas novada Kauguru pagasta bibliotēkas un Beverīnas novada Mūrmuižas bibliotēkas –informācijas centra aizsākumi veidojušies 1897. gada 23. februārī, kad tikusi dibināta Kauguru bibliotēka. Iniciators bijis lauksaimnieks, vēstures pētnieks, 2. Saeimas deputāts, ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu apbalvotais Tēvzemes balvas laureāts, valodnieka Jāņa Endzelīna vecākais brālis Hermanis Enzeliņš (1867 — 1953). Par Kauguru pasta bibliotēkas attīstības gadu desmitu līkločiem pasākumā stāstīja Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa. Viņa neslēpj, ka, runājot par vēsturisko fonu, nemitīgi atrod ko jaunu. «Notikumi, kas tajos tālajos laikos risinājušies, saliekot tos kopā bibliotēkas kontekstā, atklājas citādāk,» saka G. Lapiņa.
Vaicāta, kas tolaik mudinājis cilvēkus veidot bibliotēkas, G. Lapiņa saka: «Manuprāt, cilvēkiem nebija tik svarīgi, vai tā ir bibliotēka vai dziedāšanas biedrība, bija svarīga nacionālā pašapziņa un izglītošanās. Saprašana, ka esmu latvietis. Esmu vērtība. Otra lieta ir viņu milzīgās spējas ko tādu dibināt un uzturēt. Mūsdienās sūkstāmies, ka esam pārstrādājušies, bet tolaik pirmie bibliotēku un biedrību dibinātāji reizē bija arī izglītoti saimnieki ar kārtīgām lauku sētām. Pa kuru laiku viņi visu paguva, to es nekādi neesmu varējusi saprast.»
NEDAUDZ VĒSTURES. Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa klātesošajiem stāsta par Kauguru bibliotēkas veidošanos. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv