Atslēgas figūra aiz atslēgas
Izskatās, ka šajā valstī vairs ne par ko nevajag brīnīties. Pat visaugstākā ranga valsts iestāžu vadītājs vienu dienu var lepni sēdēt aiz masīva ozolkoka rakstāmgalda savā kabinetā, bet otrās dienas vakarā jau sava advokāta pavadībā ierasties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Pēc gandrīz astoņu stundu uzturēšanās KNAB ēkā, ne tikai sala pēc biezā šallē līdz acīm ietinies, šis kungs — jau bez advokāta, toties apsargu pavadīts — iekāpa mikroautobusā ar tumšiem logiem, lai dotos uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru...
Pieļauju, ka KNAB Latvijas Bankas prezidentam ar savu uzaicinājumu brīvdienā ierasties ne jau pieklājības vizītē uzkrita kā sniegs uz galvas, nostrādājot augstākā mērā profesionāli. Vēl pirms pāris nedēļām, kad Ilmārs Rimšēvičs 5. februārī viesojās Valmierā, tiekoties ar Vidzemes Augstskolas studentiem, Vidzemes uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un vienkārši valsts ekonomikā ieinteresētiem cilvēkiem, viņa sejā nebija ne šaubu ēnas par savu stabilo amata vietu ne Latvijā, ne Baltijā un Eiropas Centrālajā bankā. Vismaz līdz 2019. gada rudenim noteikti. Zinīgs profesionālis ar atbildēm uz visiem uzdotajiem jautājumiem, jo patiešām pazīst drēbi, strādājot savā amatā jau 17 gadus. Amatā, kas ir viens no augstākajiem un arī labāk atalgotajiem valstī un tāpēc tā pildītājam prasa nevainojamu reputāciju. Jo, kā vakar Rīta Panorāmā pareizi uzsvēra politologs Juris Rozenvalds, šī ir viena no atslēgas figūrām valstī.
Ja raugāmies no tāda ranga valsts amatpersonu goda kodeksa viedokļa, tad jānožēlo, ka nevis pats Latvijas Bankas prezidents vakar nāca klajā ar paziņojumu par atkāpšanos no sava amata vismaz uz laiku, kamēr viss tiek līdz galam noskaidrots, bet gan par aizliegumu Rimšēvičam ieņemt šo amatu nācās izlemt vakarrīt valdības sēdē. Uz ārpusi pirmais variants noteikti būtu izskanējis cēlāk...