Debilizācija pozitīvisma gaisotnē
Šoruden kārtējās Saeimas vēlēšanas, un gan jau atkal pēc tam ar izbrīnu skatīsimies uz tiem 100 pašiem labākajiem, ko būsim sabalsojuši Jēkabielas nama lielās zāles aizpildīšanai. Var gandrīz droši teikt, ka atkal būs nostrādājušas lakstīgalu mēles un naida zvani. Pirmajā gadījumā būs saldi safleitēts tieši tas, ko tauta vēlas dzirdēt, otrajā...
Te atļaušos citēt pagājušās piektdienas pēcpusdienas garāku sarunu ar nu jau bijušo žurnālistu, kurš pārdesmit gadus nost no politikas, bet klāt pie naudas: «Sabiedrība jau nav noskaņota prasīt labāku dzīvi. Ja tagad būs lielais teātris, kas saucas deputātu izvēle, un Saeimas vēlēšanas, tad man ir pilna pārliecība, ka šodien nav neviena svarīgāka jautājuma, kā tas: ko mēs ražosim, kur mēs pārdosim, ar ko mēs tirgosimies, kā apiesim limitus no vienas un sankcijas no otras puses? Tie ir pamatjautājumi jebkuram deputāta kandidātam. Bet mēs jau neesam tā orientēti, mēs jau to neprasām! Mēs prasām — kuru tu nīdīsi un ar kuru kopā tu nīdīsi? Un, ja tu pareizi nīdīsi, tad tu esi mūsējais, ja nepareizi — tad viņējais.»
Taču paprasīt par ražošanu un citām ekonomikas lietām var tikai tas cilvēks, kurš ikdienā cenšas saņemt informāciju ne tikai no televīzijas un gar ausīm aizskrienošiem tekstiem radio. Jā, tie, protams, ir gan reģionālie preses izdevumi, gan — ar vēl nopietnāku ekonomisko saturu — lielie laikraksti Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze, Diena, ideāli, ja arī Dienas Bizness.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv