Smakas pārvietošanās ātrums
Pērn Latvijā dažviet tā pamatīgi pasmirdēja. Lielākā šmuce sanāca vasaras viducī, 18. jūnijā, kad izslavētajā kūrortpilsētā Jūrmalā vairāk nekā hektāru lielā platībā aizdegās un krietni ilgi svila nelegāla plastmasas atkritumu glabātava. Jau no pāris plastmasas kanniņām, tās iemetot ugunskurā, degšanas procesā rodas gana daudz smirdīgu un gana indīgu izgarojumu, tad kas vēl sanāk, ja sarkanais gailis tiek klāt plastmasas blāķim, 23 tūkstošiem tonnu, teju futbollaukuma lielumā! Trakākais, ka šie krājumi, kas kalpoja par izejmateriālu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkam, nebija vietējie, bet importēti no tik pareizi simtgadīgā skandināviskā demokrātijā dzīvojošās Zviedrijas...
Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova toreiz centās novelt vainu no slimās galvas uz veselo, pukojoties par zviedru puses visatļautību plastmasas atkritumu nosūtīšanā uz Latviju. Milzu ugunsgrēka seku likvidēšanai ar dāsnu roku, kā jau mūsu valstī ierasts, valdība bija gatava piešķirt līdz pat 700 tūkstošiem eiro. Tiesa, Koļegovas kundze pieļāva, ka Latvija varētu lūgt Zviedrijas pusi aizvākt savu eksportpreci no Jūrmalas, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai. Uz vietas gan, viņasprāt, nekas būtisks nebija noticis, ja nu vienīgi dažas globālas nianses: «Sadegot šādam daudzumam atkritumu, atmosfērā izdalās daudzas un dažādas vielas. Mēs esam papildinājuši globālo piesārņojumu, kas izkliedējās lielā platībā. Pašlaik monitoringa rezultāti rāda, ka zemes dzīles nav piesārņotas.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv