«Atvainošanās bērnunamu audzēkņiem nāca no sirds»

Latvija ieiet simtgadē labā brīdī: mūsu un visas Eiropas ekonomiskā konjunktūra ir pateicīga attīstībai. Ko mēs — nācija kopā ar Saeimu un valdību — spēsim izdarīt pa šo gadu, ko mums vajadzētu paveikt, lai varētu godam sagaidīt jubileju?

Vienmēr, kad dzirdi sakām «mēs», neizbēgami sāc domāt: ko es varu izdarīt? Ja katrs no mums paveiks savu darbu, tad arī kopējais mērķis tiks sasniegts.

Kopš notikumiem Ukrainā man komisijas darbā ir gluži kā otrā elpa atvērusies. Esam valsts drošības interesēs mainījuši daudzus likumus. Nodrošinājām, lai mūsu sabiedrotie — piemēram, lietuvieši — kaut kādā «X stundā» tiek pēc iespējas ātrāk pāri valsts robežai ar visiem ieročiem jau kaujas gatavībā. Vajadzīgos lēmumus varēs pieņemt aizsardzības ministrs, nevajadzēs steigšus rīkot Saeimas balsojumu.

Nedomāju, ka «aukstā kara» gados Rietumeiropas valstis daudz satraucās, vai, tās glābjot militārā krīzē, ASV karaspēka vienības pārvietosies, piemēram, no Itālijas uz Vāciju, robežpunktos ievēros muitas formalitātes, vai kareivjiem pasēs būs vajadzīgās vīzas, vai viņi aizpildīs anketas. Ļoti izteikta pietāte pret valstu suverenitāti pieauga tajās pāris desmitgadēs, kad Eiropā nopietnu bruņotu konfliktu draudi vairs nešķita iespējami. Tagad mēs šo nostāju pašu drošības labā esam pārskatījuši.

Nākamgad uz Krievijas robežas pabeigs 93 kilometru žoga ierīkošanu, liela daļa jau ir izbūvēta. Tas nav tikai drošības, bet arī nodokļu politikas ieguvums. Tiek ierobežota kontrabanda — akcīzes nodokļa pieaugums krietni pārsniedzot plānoto. Tas tieši un labvēlīgi ietekmē katru no mums.

AINARS LATKOVSKIS ar smaidu atceras admirāļa Gaida Zeibota reiz viņam atgādināto: arī Dainis Turlais un Juris Dalbiņš, iepriekšējie valsts aizsardzību un drošību pārzinošās Saeimas komisijas vadītāji, nākuši no Viestura vidusskolas: «Iespējams, arī turpmāk tieši mūsu skolas beidzējiem būs lielas izredzes ieņemt šo amatu!»