Ivars runās latviski
Bija pavasaris. Kusa sniegs, un es, sausāku vietu meklēdama, lēkāju no viena zemes pleķīša uz otru. Todien, ejot mājās, es satiku kaimiņieni Ludmilu Zvēru. Viņa nāca pretī ar savu jaunāko dēliņu Ivaru. «Es jau sen gribēju jūs satikt. Es gribētu, lai jūs Ivaram mācītu latviešu valodu,» teica Ludmila.
Tā! Tas bija kaut kas jauns! Mazajam bija tikai gadiņš, kā man viņu mācīt?! Kad runa ir par latviešu valodu, es nevaru atteikt, protams, es piekritu, bet tai pašā laikā biju neziņā, kā man paveikt to, ko esmu apņēmusies izdarīt. Bet vienu es zināju skaidri: man ir jāmāca, es nedrīkstu pārdomāt, jo līdz šim neviens no vecākiem nekad man nebija lūdzis, lai es mācītu latviešu valodu tiem, kas vēl neiet skolā, kur nu vēl tādiem, kas pat runāt neprot! Mani priecēja tas, ka Ludmila, nebūdama latviete, apzinās, cik svarīgi viņas bērnam ir iemācīties latviešu valodu, jo tā ir Ivara tēta Leonīda dzimtā valoda.
Ivara tētis Leonīds Zvērs nāk no daudzbērnu ģimenes. Leonīda vecāki Nellija Zvēra (dzim. Lapsiņa) un Arvīds Zvērs dzimuši Baškīrijā. Leonīda ģimenē ir pieci bērni Ivans, Vera, Viktors (Padomju Savienības laikā ar sievu Skaidru pārcēlies uz Latviju), Leonīds un Vladimirs. Leonīds smejot teic, ka, skolā ejot, krieviski nemaz nav pratis.
ĢIMENE. Ludmila — mamma, Elizabete — māsa, Leonīds un Ivars.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv