Mūzika ir prieks
“Kad sāku iet skolā, mamma teica, ka man noteikti kaut kas ir jādara ārpus skolas, jo tas vēlāk man palīdzēs organizēt laiku, kā arī pašai būs interesantāk. Mūziku izvēlējos tāpēc, ka jau no agras bērnības man ļoti patika dziedāt un spēlēt instrumentus, ar ko bērniem tajā vecumā pieaugušie ļāva rotaļāties,” stāsta PAULA ŽUGA – Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvente, jauniete, kurai mūzika jau kļuvusi par ikdienišķu prieku.
Tā kā Paula nav vienīgā ģimenē, kas nodarbojas ar mūziku, tas ir tikai likumsakarīgi, ka izvēlēta mūzika pāri sportam un mākslai. Mūzika ir bijusi ģimenē jau paaudzēs.
“Ar mūziku ģimenē nodarbojas mans tētis un kādreiz arī viņa mamma. Tāpēc arī jau kopš bērnības esmu muzikālā vidē – cik vien varēju, apmeklēju koncertus, kuros spēlēja mans tētis. Toreiz viņš spēlēja bigbendā “Valmieras puikas”, kuru koncertus es arī apmeklēju, un tas vainagojās ar to, ka šobrīd arī es esmu viņam pievienojusies un spēlēju saksofonu. Arī ar savu vecmammu bērnībā kopā muzicējām – visbiežāk viņa spēlēja akordeonu un es dziedāju vai spēlēju blokflautu,” teic Paula.
Šobrīd Paula aktīvi iesaistās mūzikas dzīvē – gan dziedot dažādos pasākumos ar draugiem, gan spēlējot bigbendā “Valmieras puikas”. Arī ceļš pēc vidusskolas ir aizvedis uz Rīgu, lai mācītos tālāk mūziku – studējot mūzikas pedagoģiju.
Kādēļ sāki nodarboties ar dziedāšanu?
Dziedāt man ir paticis, cik vien varu sevi atcerēties. Agrākos dzīves posmos man gan bija periodi, kad to nevarēju darīt dažādu iemeslu dēļ, tomēr atsāku. Izteikti ar to sāku nodarboties tieši vidusskolas laikā, apmeklēju vokālās nodarbības, sāku dziedāt viena pati, duetos, trio. Vienu gadu dziedāju arī vidusskolas grupā, tā bija izcila pieredze un gandrīz kā sapņa piepildījums, jo jau pamatskolas laikā to ļoti vēlējos, tikai domāju, ka nekas nesanāks.
MŪZIKAS VARĀ. Paula Žuga to izvēlējusies visai dzīvei. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv