Joprojām mācos
Nesen dienasgaismu ieraudzījis Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Dr.art. AIJAS FREIMANES veidotais (sadarbībā ar dizaineru Matīsu Zvaigzni) materiāls «Dizaina pēdas» — kā vērtē profesors Andris Teikmanis, unikāls palīgs dizaina, politikas, industrijas, tehnoloģiju, kultūras un mākslas procesu mijiedarbības izziņā. Izdevuma pamatā ir Aijas promocijas darbā «Dizains ilgtspējīgai sociālai labklājībai. Dizaina paradigmas maiņa» izpētītie un analizētie materiāli. Šo akadēmisko darbu nez vai katrs izlasīs, taču tagad esam ieguvuši samērā vienkārši uztveramu vizuālo materiālu, interesantu ne vien mākslas pedagogiem un speciālistiem. Faktiski tā ir gara karte, kurā satiekas vēsture, ekonomika, politika, dizains un — Laiks.
Runājam par Dizaina pēdām, bet ne tikai. Aija ir mūsējā, kauguriete no kuplās Freimaņu ģimenes. Pašlaik dzīvo Valmierā un darbu akadēmijā Rīgā apvieno ar rūpēm par trim bērniem padsmitnieku vecumā.
Laika līnijā
Kā radās šī izdevuma ideja?
Sapratu, ka topošajiem dizaineriem nav vienkārši izprast dizaina attīstību kontekstā ar ārējo faktoru — politikas, ekonomikas, sociālo un vides problēmu — seku mazināšanas vai risinājumu radīšanas iespējām, kas ir aktuālas šajā gadsimtā. Šī karte rāda pasaules notikumu un dizaina mijiedarbību laika līnijā, un līdzīga materiāla pagaidām nav arī starptautiskajā apritē.
Ir interesanti izzināt, kāda situācija pasaulē bijusi, kad radīts, piemēram, pirmais ledusskapis vai krāsu foto. Bet, ja meklējam šajā interesantajā kartē kādu vārdos nepateiktu vēsti... Liekas, tā mums kaut ko māca.
Pie tēmas nokļuvu, jautājot cilvēkiem pavisam vienkārši: kas jums dzīvē ir visvērtīgākais, galvenais? Daudzu atbildes bija pārliecinošas: tās ir savstarpējās attiecības, nevis lietas. Bet dizains saistās ar lietām. Tad rodas jautājums: ja svarīgākais ir draugi, ģimene, attiecības, ko tad dizains visu laiku ir darījis — palīdzējis, uz kādām vajadzībām atsaucies? No otras puses, dizains uzlabo dzīvi. Taču pasaulē ir pārpalikums, lietu vienkārši ir par daudz. Kur to visu likt? Saražotais domāts, lai pirktu, bet līdzekļu ir tik, cik ir, jo pasaulē milzīgam skaitam cilvēku atņemtas spējas un prasmes izdzīvot, un līdz ar to tā ir globāla problēma. Globalizācija veido cilvēkus, kuri aizmirsuši savas tradīcijas, vērtības, vietas piederību, kur nu vēl attiecības. Sociālie tīkli rada viltus kopā būšanas sajūtu, bet dziļi sirdī visi to vēlas. Šķiet, ka mēs nopērkam laimi, bet tā ir īslaicīga. Protams, lietām ir jābūt, vajag krēslu, uz kā sēdēt, galdu, pie kā strādāt, bet vai vajag vēl, vēl, vēl... Ja tās ir jaunas tehnoloģijas, kā ražot, samazinot resursu patēriņu, tad jā.
Doktora darbā sapratu, kas ir ilgtspēja. Ilgi spēt. Vai, šodien izdarot izvēli, domājam par laiku pēc 10, 20 gadiem? Kopā ar studentiem gājām cauri šīm problēmām. Otrs: ilgtspējīga attīstība. Politikas lielie termini ikdienas cilvēkam ir tik tālu no paradumu veidošanas, viņa izvēlēm, bet mēs katrs ar savu izvēli ietekmējam to, kas notiks pēc gadiem.
Otrs virsraksts pēdām ir: dizaina paradigmas maiņa. Gribēju pateikt, ka dizaineriem ir laiks skatīties, kas ir patiesās vērtības, iet no materiālās pasaules uz nemateriālo.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv