Pirksim, bet par cik?
Šonedēļ Latvijas valdība beidzot ķērusies nopietni klāt jautājumam par kontrolpaketes iegūšanu no kompānijas Latvijas gāze nodalītajā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas ir reālais saimnieks gan gāzes maģistrālajiem pārvades tīkliem, gan Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Lai šo nodomu īstenotu, akcijas nāksies atpirkt no Krievijas gāzes giganta Gazprom, no tam pietuvinātā it kā Latvijas uzņēmuma Itera Latvija un no Vācijas kompānijas Uniper Ruhrgas. Darījuma vērtība tiek lēsta uz 200 miljoniem eiro. Daudz vai maz tas Latvijas valsts maciņam? Nu, tā ir apmēram 1/40 no mūsu valsts gada budžeta, kuru ar pārsteidzošu konsekvenci ik gadu uz arvien jaunu un jaunu nodokļu paaugstināšanas variantu bāzes veido katrs nākamais Finanšu ministrijas boss, lai no kuras partijas arī būtu nācis...
Pirkums, ja vien tas izdosies, nebūt nesolās būt vienkāršs. Nav jau teikts, ka potenciālie akciju pārdevēji būs gatavi saņemt tieši 200 miljonus un ne centa vairāk. Līdzšinējā informācija liecina, ka šo summu tīri teorētiski sarēķinājuši mūsu Ekonomikas ministrijā, kuras vadītājs Ašeradens ir arī galvenais akciju pirkšanas sarunu vedējs. Jābažījas, vai mūsu ekonomikas ministram te pietiks ar zviedru – dāņu koncernā Diena savulaik gūto avīžu, salvešu un sveču tirgošanas pieredzi, jo pretī sēdēs vismaz divi kārtīgu PSRS VDK skolu izgājuši kadri: Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašo studiju biedrs Jevgeņijs Roldugins no Gazprom un šī paša profila pašmāju gāzes importa biznesmenis Juris Savickis, kuram gan no Itera Latvija, pēc paša teiktā, šobrīd vairs piederot vien 34%, pārējie 66% — vēl vienai Krievijas kompānijai Rosņeft.