Te ļoti ož pēc gāzes
Nacionālās drošības likums ir viens no svarīgākajiem likumiem nacionālās drošības jomā, kas cita starpā uzliek par pienākumu Ministru kabinetam sagatavot Nacionālās drošības koncepciju, kuras pamatā ir valsts apdraudējuma analīze un kurā tiek noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Tik strikta ir šī likuma būtība un ar to saistītie valsts izpildvaras un faktiski arī lēmējvaras pienākumi. Piemēram, Nacionālās drošības koncepcija apspriežama vismaz reizi katrā Saeimas sasaukumā.
Nevarētu teikt, ka šajā jautājumā būtu dikti iespringusi iepriekšējā Saeima, arī šoreiz lielā rosība ap grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas ieviesīs ierobežojumus īpašnieku maiņai tādos uzņēmumos, kurus atzīs par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, liek domāt, ka vispirms šīs aktivitātes saistītas ar no 3. aprīļa gaidāmajām kardinālajām pārmaiņām gāzes tirgū. Ja vēl precīzāk — ar informāciju par Latvijai nevēlamu personu interesi par 2016. gada 22. decembrī dibinātās akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Latvijā, iegādi. Steiga Saeimā un valdībā, iespējams, saistīta ar 31. martā paredzēto Latvijas gāzes akcionāru ārkārtas sapulci, kurā akcionāri lems par uzņēmuma otrās reorganizācijas uzsākšanu un uzņēmuma sadalīšanas modeli. Kā paredz Enerģētikas likums, līdz 2018. gada 1. janvārim Latvijas gāzei jānodala sadales sistēmas darbība no dabasgāzes tirdzniecības. Pie tam sadales sistēmas nodalīšanai nav prasības par īpašumtiesību nodalīšanu, līdz ar to nodalāmais uzņēmums var būt gan māsa, gan meita, kā arī visi akcionāri var saglabāt īpašumtiesības abos uzņēmumos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv