Ornitoloģiski šmucīgas darīšanas
Faktiski Miķelim ar putniem ikdienā iznāk maz darīšanu. Tik vien, cik aplūkot kādu kovārni lielās Maxima tirgotavas pieejās, kur šie putni veic tādas kā aptīrītāju funkcijas tajā sadaļā, kas attiecas uz ēdienu pārpalikumiem. Patiesībā jau labi, ka šādā veidā brīvdabas lidoņi tiek pie ikdienišķā azaida. Tiesa, pēc tam putniem rodas pavisam dabiska vēlēšanās no sava pilnā kuņģa satura atbrīvoties, un tieši par šo fizioloģisko nepieciešamību jau krietni vien tālu realizētā Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas sakarā Miķelis grib aprunāties ar Valmierieša lasītājiem.
Kad ielas un trotuāra gabarīti vēl bija vecajās vietās, uz kājceliņa – asfaltētā – gar Apiņielas malu, dodoties no Beātes ielas Rubenes ielas virzienā, nekad nebija nācies saskarties ar masveidīgām putnu izmešu platībām. Tagadiņ tādas ir vismaz trīs pēc kārtas, un tur zem pamatīgiem lapu koku vainagiem jaunuzklātais bruģis, prasti sakot, ar latviešu alfabēta sesto burtu, ir no...ts biezā slānī! Pat neesot ornitologs un tālredzīgs putnu vērotājs nepavisam, Miķelis saprot, ka šādu raibas štukatūras slāni nav spējīgs atstāt viens un pat ne vairāki lidoņi – zem šī koka pilnīgi noteikti katru reizi kārtojas savs simts kovārņu, darot to ne vienu reizi vien!
CILVĒKI, ESIET MODRI! Gluži vai Juliusa Fučika vārdiem Miķelim jāaicina visus tumsā pa Apiņielu garām 13. nama iebrauktuvei ejošos vispirms ieklausīties, vai diženo koku zaros nesēž vismaz pāris simti potenciālo gānītāju, un tikai tad, ja augšā tukšs, turpināt ceļu bez kreņķiem sasmērēt drēbes. Foto no paša svaigākā Miķeļa arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv