Kāpēc Donalds Tramps? Jeb mana personiskā trampisma anatomija
Kāpēc esmu ieinteresēts ASV prezidenta vēlēšanās? Tāpēc, ka tā ir lielvara, kas neapšaubāmi kontrolē politiskos un ekonomiskos procesus lielākajā pasaules daļā. Arī Latvijā. Mēs esam brīvprātīgi ASV vasaļi apmaiņā pret militārās drošības garantijām, lai tiktu pasargāti no absolūti neprognozējama un bīstama kaimiņa austrumos. Par to mēs maksājam — atbalstām ASV ģeopolitiskās, ekonomiskās intereses, demonstrējam lojalitāti viņu vērtībām un integrējam tās savā kultūrtelpā. Daudz par daudz, bet tā jau ir pašu lokanā mugurkaula vaina. Viņu intereses un vērtības bieži vien ir pretējas mūsējām, un mēs tās norijam kā rūgtas zāles, kas šķietami nepieciešamas, lai amerikāņu armija trauksmes gadījumā nāktu mūs sargāt. Teiksim tieši — mēs izvēlējāmies rāpot, lai nebūtu beigti, un laikam tā ir pareiza izvēle, jo no rāpus stāvokļa vienmēr pastāv iespēja piecelties, bet, ja esi beigts, tad: āmen!
Kas ir ASV intereses un vērtības? Tā nav nekāda abstrakcija, kuru izdomā un pauž lielvalsts politiskie pārstāvji. Tā ir tieša to personu, kam vara pieder, interešu un vērtību projekcija. Aiz katra ASV prezidenta administrācijas stāv ļoti bagātu, ietekmīgu personu pulciņš ar savām korporatīvajām interesēm, tāpat noteiktu interešu grupu lobiji un galu galā arī vēlētāju bloki, kas dalās pēc rases, etniskās piederības, reliģijas, piederības politiskajai ideoloģijai, subkultūrai, dzīves stilam. Saliekot šo bagātnieku, korporāciju, lobiju, vēlētāju bloku un interešu grupu, kas kopīgā koalīcijā panākuši kāda kandidāta ievēlēšanu, intereses un vērtības, iegūstam arī to kopējo politisko kursu, ko realizēs ievēlētais prezidents.
Trampa vēlētāji bija tie, ko pieņemts uzskatīt par īstiem amerikāņiem — baltie, eiropeiskas cilmes angliski runājošie, kristieši (īpaši evaņģēliskie protestanti). Strādnieki, fermeri un vidusslānis, īpaši Dienvidu pavalstīs dzīvojošie, kā arī citu valsts daļu mazpilsētu un lauku apvidu iedzīvotāji, militāristi, policisti, sportisti, ieroču īpašnieki. Šīs ir tās grupas, kuras radīja Amerikas varenību un uz kurām tā balstās vēl šodien. Un Trampa kampaņa lielā mērā atspoguļo šo grupu viedokļus, skatījumu un, jā, arī dusmas par valsts ekonomisko, morālo un etnodemogrāfisko lejupslīdi.
ASV mainstream konservatīvisms, ko pārstāv Republikāņu partijas elite, faktiski ir izgāzies. Tieši šis virziens Republikāņu partijā kļuvis par vadošo. Līdz Trampa uznācienam, protams. Tas pat vairs nav konservatīvisms, tā ir nodokļu politika, algas un daži Konstitūcijas relikti. Mazāki nodokļi turīgākajiem, minimālās algas iesaldēšana, brīvs ieroču glabāšanas likums. Ja par sociāliem eksperimentiem ar sabiedrību un kultūrkaru, tad mainstream konservatīvie no Klintones demokrātiem atšķiras vienīgi ar tempiem. Kultūras erozija, negatīvie etnodemogrāfiskie procesi tiek nevis apturēti, bet mazliet piebremzēti, palēnināti jeb aste tiek cirsta pa gabaliņam.
Donalda Trampa uznāciens bija kā svaigs vējš sasmakušajā Republikāņu partijas konservu kambarī, kas šī kambara pārvaldniekus, šķiet, pārbiedēja vairāk nekā to politiskos konkurentus. Imigrācijas apturēšana, atteikšanās no politkorektuma, ASV interešu stādīšana pāri virzībai uz globālu pasaules valsti — tik spēcīgs un noteikts piedāvājums prezidenta vēlēšanās nebija redzēts kopš 1968. gada.
Neanalizēsim Trampa politisko programmu, bet tā ir radikāli atšķirīga no Klintones, un tā var apturēt dekadenci, eiropeiskās kultūras eroziju, tā vēršas primāri uz iedzimto amerikāņu sociālo un ekonomisko interešu aizstāvību.
Lecīgais temperaments, vulgāra izrunāšanās nevietā, piekrītu, tas viņu padara vājāku, un tā ir problēma. Bet ņemiet vērā, ka ASV prezidenta administrācija, lai cik arī ietekmīga, tomēr darbojas līdzsvarā ar kongresu un tiesu varu.
Ja kāds uztraucas, ka ASV ārpolitika attiecībā pret Krieviju kardināli mainīsies, — aizmirstiet. Trampa komandā ir pietiekami ietekmīgi vanagi. Un, ja kādam ir neskaidrs vēstījums, ka ASV nav jāsargā valstis, kas nemaksā par savu aizsardzību, tad no tā būtu jābaidās ļurkabiksēm Latvijas valdībā, kas neparko negrib aizsardzībai piešķirt NATO prasītos 2% no IKP, bet paļaujas uz mūžīgu Tēvoča Sema labdarību.
Faktiski mēs esam visvairāk ieinteresēti stiprā Amerikā. Hilarijas Klintones un liberālo demokrātu Amerika īstermiņā var tēlot pasaules policistus, sankcionistus, demokrātijas ieviesējus, bet viņas savtīgā iekšpolitika ved ASV pa Dienvidāfrikas un Brazīlijas ceļu. Kāda būs ar politkorektumu un forsēto eiropeiskas izcelsmes amerikāņu nomaiņu ar imigrantiem, no iekšienes novājinātā un uzspridzinātā Amerika pēc 20 — 30 gadiem? Nebūs eiropeiska, un nebūs spēcīga!
Es uzskatu, ka Donalda Trampa nākšana pie varas šos negatīvos procesus var, ja ne pavisam apturēt, tad jūtami bremzēt.
Un vēl. Būsim reālisti: lai cik bēdīgi tas skanētu, ņemot vērā dažādu varas centru ietekmes, pat mums lielāka nozīme ir tam, kas valdīs Baltajā namā, nevis tam, kas sēž Rīgas pilī — vai tas būtu Vējonis, Bondars, Bērziņš vai Levits. Šobrīd jebkurš no viņiem klausītu diriģentus ārpus mūsu zemes robežām.