Drošība mūsu pašu rokās
Nacionālā drošība ir jautājums, kas būs aktuāls vienmēr. Arī tad, ja patlaban nav tiešu draudu Latvijas valstij, tas nenozīmē, ka noteiktās situācijās kāda no varbūtībām nevar kļūt par reālu apdraudējumu, un tas attiecas ne tikai uz teorētiski iespējamo hibrīdkaru vai atklātu agresiju no kādas labi zināmas austrumu lielvalsts puses, bet arī uz terorisma, nekontrolētas imigrācijas u.c. līdzīgiem draudiem. Iekšpolitiskā spriedze, ko var izraisīt jebkurš no šiem apdraudējumiem, ir dāvana mūsu valstij nedraudzīgiem propagandistiem un atvieglo nelabvēļu iespējas atrast attaisnojumus iespējamu hibrīdu vai militāru akciju uzsākšanai ar mērķi atkārtot 1940. gadu.
Šīs Latvijas un arī mūsu tuvāko kaimiņvalstu problēmas labi apzinās arī Ziemeļatlantijas alianse (NATO), kura nu jau vēsturiskā samitā, kas šā gada 8. un 9. jūlijā notika Polijas galvaspilsētā Varšavā, pieņēma lēmumu par multinacionālu bataljona lieluma kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Pēdējo uzdevums ir Krievijas tālākas agresijas atturēšana un kolektīvās aizsardzības stiprināšana. Latvijā šādu kaujas grupu vadīs mums vēsturiski draudzīgā Kanāda, taču savus bruņotos spēkus un ekipējumu uz Latviju nosūtīs arī citas alianses dalībvalstis — kuras tieši, kļūs zināms pēc NATO aizsardzības ministru sanāksmes šā gada oktobrī. Šim solim, protams, nav vērā ņemamas militārās nozīmes, taču tas ir politisks apstiprinājums tam, ka alianse ir gatava aizsargāt jebkuru savu dalībvalsti pret jebkāda veida drošības izaicinājumiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv