Trīs dienas Latgalē
Teju vai katram kāda dzimtas sakne stiepjas Latgales virzienā. Ja labi pameklējam, varam atrast kādu tuvāku, vai tālāku čangaļu radu, ja ne dzīvu esam, tad kādā kapu kalniņā noteikti. Uzpotēti ar Kurzemes vai Vidzemes pumpuriem, celma līmenī jūtam senču aicinājumu doties uz Latgali. Tā arī es katru gadu kā piligrims ieelpoju zilo ezeru zemes ceļu putekļus. Šogad arīdzan.
Kaut kur aiz Barkavas ēkas lēnām sāk līst zemē, lodziņi kļūst šaurāki un šķūnīši šķībāki. Kad ceļmalā var saskatīt lūgšanu vietas ar uzrakstu «INRI», esam Latgalē. Preiļos čangaļu šarmu var izbaudīt lielveikalā, kur produktu nosaukumi dižojas latgaļu valodā. Zinātkārie var apmeklēt Latvijas mazāko baznīcu, bērnus var pārsteigt ar leļļu muzeju. Tālāk visi ceļi ved uz Aglonu un tās galveno tūrisma objektu — Maizes muzeju. Sapērciet maizi un iesmeliet ūdeni no akas. Gavēt nāksies ilgi, jo kārtīgi ieēst varēsiet tikai labi nomaskētās vietās, iepriekš pasūtot maltīti par restorāna cienīgām cenām. Vienkāršajam mirstīgajam Latgales kulinārais mantojums diemžēl nav pieejams.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv