Neizskaustā nabadzība

LABDARĪBAS NOLIKTAVĀ apģērbu, apavus, traukus un rotaļlietas izmeklē cilvēki, kuri labi zina, ka citviet, tērējot līdzekļus, lietas iegādāties neatļausies. Foto no arhīva

Ievērojot ANO Konvenciju par bērna tiesībām, visiem bērniem būtu jānodrošina tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, mājokli, atpūtu un veselīgu uzturu, taču Eiropā situācija ir tālu no ideālas. Saskaņā ar Eurostat 2014. gada datiem 26 miljoniem bērnu (zem 18 gadiem) draud nabadzība vai sociālā atstumtība. Visvairāk nabadzība bērnus skar Rumānijā (51%), Bulgārijā (45,2%) un Ungārijā (41,4%), Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 35,3% bērnu, bet šis rādītājs viszemākais ir Dānijā (14,5%), Somijā (15,6%) un Zviedrijā (16,7%).«Šī problēma ir taupības politikas sekas, un tā turpina saasināties. Dalībvalstīm jānodrošina bērniem pieeja izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī jācīnās pret bezdarbu, jānodrošina sabalansēta pārtika un pienācīga pajumte,» norādīts dažādos Eiropas Parlamenta (EP) ziņojumos. Turpat uzsvērts, ka bērni cieš ne tikai no problēmām, kas saistītas ar nespēju nodrošināt pamatvajadzības: apģērbu, pārtiku un pajumti, bet arī no sociālajām sekām, kas saistītas ar nepietiekamu izglītību vai veselības aprūpi. «Liesma» taujāja, kāda izskatās nabadzība to valmieriešu un novadnieku acīm, kuri ik dienas cenšas trūkumā nonākušajām ģimenēm palīdzēt.«Katru dienu zupas virtuvē gaidām 80 bērnus. Ir dienas, kad atnāk mazāk. Vecāku teiktais: pietiek, ja pie jūsu gatavotā ēdiena tiekam pārdienās. Spriežu, ka situācija, salīdzinot ar laiku pirms pieciem sešiem gadiem, uzlabojas. Vai varam runāt par smagu nabadzību ģimenēs, kuru bērni pie mums pusdieno? Es domāju, ka vissmagākais ir iespēju trūkums. Varbūt bērni nav nepaēduši, bet viņi nespēj izmantot kaut daļu no tā, ko klasesbiedri. Atnāk puika: klase ekskursijā, viņš ne, jo vecāki nespēj samaksāt! Kā atbalstot teicis Boriss Teterevs: zupas virtuve vajadzīga ne jau tikai tamdēļ, lai tā remdētu izsalkušos, ir svarīgi, lai šis pakalpojums ir tiešs atbalsts ģimenei. Mammai nebūs jāpērk zupa, viņa par to naudiņu varēs apmaksāt kādu pulciņu, galu galā aiziet ar bērnu uz kino. Ja bērns nekad un nekur netiek, viņš izolējas, to varam saukt par ļoti spiedīgu situāciju un arī atstumtību,» vērtēja Kristīgā Žēlsirdības centra vadītāja Gaida Pevko, un viņas teikto apstiprināja biedrības «Gādīgās rokas» pārstāve Zanda Kļaviņa.