Pirmskara stiprie vīni
Ja reiz Kalvis Eliāss šodien runā par ābeļu apkopšanu, tad īsti vietā būs Vīru lietas turpināt ar tēmu par augļu un ogu vīniem. Stiprajiem, nevis kaut kādām suliņām! Par to klāsta vīnrūpnieks R. Vietnieks savā 1928. gadā Madonā izdotā 60 santīmus (kāds sentiments uzjundīja par mūsu, latviešu, īsto naudu!) vērtā brošūrā Stipro vīnu pagatavošana no augļiem un ogām, lauksaimnieku vajadzībām mazumā. Šo mācību līdzekli pavisam nejauši atradu starp dokumentiem sievasmātes atvilktnē un nospriedu obligāti publiskot — tā teikt, lietpratēju zināšanu papildināšanai. Sāksim no paša sākuma, tāpēc lai iet pirmā nodaļa autentiskā izpildījumā!
«Vīnu izgatavošanas izejvielas — augļi un ogas.Galvenās sastāvdaļas.Lai iegūtu garžīgu un pret slimībām izturīgu vīnu, vajadzīgs vīna izgatavošanai lietot tādus augļus un ogas, kuri satur pietiekamā vairumā vajadzīgās sastāvdaļas. Galvenās no tām, izņemot ūdeni, ir: cukurs, skābe, tanins (sājuma viela), slāpekli saturošas olbaltuma vielas, krāsu, aromata un mineralvielas.Cukurs. Šī galvenā sastāvdaļa atrodas nepietiekošā daudzumā stipro vīnu pagatavošanai visos augļos un ogās. Tamdēļ arī sula jācukuro.Pieliktais cukurs pārrūgst, caur ko rodas vajadzīgais vīna stiprums (alkochols). No 2% cukura rūgstot rodas 1% alkochola un pārējais aiziet gaisā, kā ogļskābe. Caur cukura pārrūgšanu attīstījies alkochols dod viņam izturību un stiprumu. Viņā atrodošais cukurs, kā salduma viela arī dod vīnam zināmā mērā izturību, kā konzervējoša viela.Visvairāk iesācējs grēko pie sulas uzcukurošanas, gandrīz vienmēr pieliekot par daudz cukura, kamdēļ, pa lielākai daļai sula drusciņ rūgst un pēc tam apstājas, pateicoties radušā alkochola un par daudz pārpalikušā cukura konzervējošam iespaidam.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv