Alus darbnīca godā mājbrūvētāju tradīcijas
Klāt gadu mija, kad vairāk nekā jebkad cits citam vēlam veiksmi un izdošanos. To, jaunu gadu sākot, noteikti ir pelnījuši arī JEVGEŅIJS KLIMANOVIČS un KRISTAPS GUŠČA, kuri ar lielu pietāti izzina senās alus darīšanas tradīcijas, dažādos tautas saietos godā ceļ un lietā liek aldara amata rīkus, cienā ar pašu pēc senām receptēm gatavoto alu un dzīvo ar cerību reiz nonākt līdz savam piedāvājumam alus cienītājam.
KRISTAPS GUŠČA: «Lai tiktu pie senā alus, vispirms sparīgi jāgriež dzirnakmens.» Ārijas Romanovskas foto
«Liesma» abus jaunos cilvēkus satika nesen Valmieras vecpilsētā, kur seno pilsdrupu aizvējā Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus viņi aicināja sev talkā gan kārtīgu dzirnakmeni griezt, gan iesalu kublā guldīt, gan vārošu ūdeni tam virsū liet un pēcāk visu samaisīt tā, lai gardā smarža nevienu garāmgājēju neatstātu vienaldzīgu. Par to, ka tā nebija tikai tirgus plača izrādīšanās, liecināja abu stāstījums.Kristaps Gušča: «Esmu no Cēsīm, mans kolēģis Jevgeņijs no Daugavpils. Satikāmies Valmierā, studējot Vidzemes Augstskolā. Mūsu intereses saslēdzās. Augstskolu esam beiguši, bet kopējais hobijs palika, un tagad ejam tā virzienā arvien mērķtiecīgāk. Sevi piesakām kā «Seno alus darbnīcu», kurā rekonstruējam to, kā alu darīja pirms vairākiem gadu simtiem. Izmantojot maksimāli pietuvinātas sastāvdaļas, radām tam laikam atbilstošu alus garšu. Alus darīšanas kultūra, izrādās, ir gana labi dokumentēta, tādēļ galvenais bija atrast pareizos informācijas avotus. Meklējām, atradām un pamazām rokam tālāk. Tiesa, «Seno alus darbnīcu» vēl uztveram kā pilotprojektu, izpēti un analīzi, lai saprastu, vai cilvēkiem vispār par to ir interese. Mūsu līdzdalība tirdziņos liecina, ka vienaldzīgo nav. Vieniem šis alus ir jauna garša, citiem atmiņas no bērnības. Dažādām paaudzēm tas ir saistoši.