Savāds sveiciens no Zviedrijas
Pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Šoreiz interesants gadījums no personīgās pieredzes Zviedrijā, kad savdabīgu šī gada jūnija sveicienu no šīs Skandināvijas karaļvalsts saņēmu divos piegājienos — septembrī un arī nupat oktobrī.
No 5. līdz 12. jūnijam (piektdienai) ar savu auto biju copes tūrē Zviedrijā. Ne pirmo reizi, taču tikai šogad, braucot piektdienas pēcpusdienā uz prāmi, nokļuvām pamatīgā sastrēgumā. Izrādās, tā piektdienās, braucot iekšā Stokholmā, esot pierasta lieta, tāpēc pat ostā atļauts kavēt strikti noteikto kārtību, kad jāierodas ar auto jau stundu pirms prāmja atiešanas. Pēdējos apmēram 10 kilometrus vilkāmies teju gliemeža cienīgā ātrumā un iebraucām savā terminālī vien 30 minūtes pirms prāmja starta Rīgas virzienā. Atviegloti uzelpojām, kad zviedru ierēdnis mums izklāstīja piektdienas nianses iebraukšanai Stokholmā. Starp citu, pilsētas centrā jau vairs nebija nekādu korķu! Par stāvēšanu sastrēgumā jau bija piemirsies. To atcerējos vien tad, kad pirms vairākām nedēļām savā pastkastē atradu ar Deutsche Post atnākušu vēstuli. Sūtītājs bija Swedish Transport Agency, precīzāk, tās pārstāvis — uzņēmuma ParkTrade Europe AB nodaļa EPASS24. Aploksnē bija skaidrā latviešu valodā rakstīts Rēķins par sastrēguma nodokli, izskaidrojot man, ka «sākot ar 2015. gada 1. janvāri, Zviedrijas sastrēgumu nodokļa sistēma tiek piemērota arī tiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti ārpus Zviedrijas.Brīdī, kad transportlīdzeklis Zviedrijā šķērso sastrēguma nodokļa kontrolpunktu, kustība tiek reģistrēta Zviedrijas Transporta pārvaldē (Transportstyrelsen jeb Swedish Transport Agency). Nākamajā kalendārajā mēnesī transportlīdzekļa īpašnieks ar pakalpojuma EPASS24 starpniecību saņem rēķinu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv