Dāma ar Jāņu dienas auto

KOŠI! Indra Mūrniece savu 2010. gada novembra izlaiduma Alfa Romeo Guilietta īpaši Rūcamlapas foto sesijai izbraukusi ceļa viducī. Ja konkrēti par šo marku sīkāk: modelis Guilietta  savulaik, 2009. gadā, tapis kā mazs ģimenes auto, kuram, kā atzīst eksperti, ir labi un jaudīgi motori ar lielisku dinamiku, labs aprīkojums un pieņemama cena. Būtiski, ka Guilietta saņēmusi 5 no 5 zvaigznēm prestižajā drošības testā Euro NCAP reitingā. Gunta Vīksnas foto

Savukārt Romeo izcelsme saistīta ar šīs auto markas logo. 1910. gadā itāļu zīmētājs Romano Kataneo, gaidīdams tramvaju, iedvesmojās no Viskonti ģimenes ģerboņa ar krustu un čūsku, ko ilgāku laiku bija vērojis virs Sforzas pils ieejas durvīm. Galvenais konstruktors Džuzepe Merozi panāca, ka auto markas emblēmā Milānas pilsētas simbols — čūska — tiek apvienots ar Viskonti krustu tumši zilā aplī. Pēc Alfa Romeo auto uzvaras 1925. gada pasaules čempionātā apkārt markas logo parādījās arī godam pelnītais lauru vainags. Starp citu, Alfa Romeo  ir viens no tiem vieglajiem automobiļiem, kuram purna veidojuma īpatnību dēļ nav iespējams priekšā valsts numura zīmi piestiprināt simetriski.Nevarētu teikt, ka šis zīmols Latvijā ir ļoti populārs, atļaušos apgalvot, ka tas ir cieņā īpašās auto feinšmekeru aprindās, tāpēc alfisti pat ir tāda kā īpaša kasta. Labā nozīmē, protams. Šo koši melno un spīdīgo Alfa Romeo Guilietta viņnedēļ ieraudzīju stāvlaukumā pie Rencēnu pamatskolas. Vēl pēc dažām minūtēm sarunai ar Rūcamlapu bija gatava arī pati braucēja — latviešu valodas un literatūras skolotāja INDRA MŪRNIECE. Viņai šī esot jau trešā alfa...Tad jau esat dāma ar šī zīmola pieredzi.Pati braucu ar auto no 1998. gada. Nav tik traki! Pirmais man bija opelis, tad no 2000. gada — tikai alfas. Kāpēc tieši Alfa Romeo? Tas, manuprāt, ir tāds ļoti īpašs zīmols autobūves pasaulē — auto gardēžiem. Latvijā nemaz tik daudz alfu nav.Nu jau ir! Kāpēc alfa — nemaz tā īsti nezinu. Kad opelītis bija savu mūžu nokalpojis, bija jāmaina auto. Un toreiz kaut kā visu to padarīšanu uzticēju dēlam. Viņam pirmā alfiņa bija septiņdesmit piektā — ar pakaļējo piedziņu. Klasika, laba, patika ļoti! Nu, un tā tas aizgāja!