Ar vēlmju sarakstu beigās

80 lapas pa teikumam vien kopā liktas un gan jau pirms rakstīšanas arī krietni izdiskutētas, izklaušināti tie eksperti un dienesti, kas atsaukušies uzaicinājumam. Un tādi bijuši nebūt ne visi. Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (partija No sirds Latvijai) rozā brilles nenēsā, tāpēc par galaziņojuma tālāko ietekmi uz lietu kārtību valstī nav pārāk optimistiski noskaņots, un viņam kā juristam ir taisnība — šim informācijas kopojumam nav juridiska spēka kaut ko obligāti uzlikt darīt kādai valsts iestādei, privātfirmai vai atsevišķam indivīdam. Galaziņojums vienkārši ir mēģinājums kopā ar maksimāli iespējamu faktu konstatāciju izteikt vēlmes, ko varētu darīt, lai līdzīgi precedenti vairs neatkārtotos. Ja to grib komisijas locekļu vairākums, kuri, cerams, parakstīs šo 80 lapu kopojumu, tas nebūt nav kaitīgi. Taču — ne vairāk.Kamēr savu darbu turpina tiesībsargājošie orgāni, kuru veikums droši vien beigsies tiesā un ar reāliem cietumsodiem dažiem Zolitūdes traģēdijā iesaistītajiem pārmijniekiem, parlamentārās izmeklēšanas komisijā politiķi no savas puses jau pacentušies sakarināt politiskās atbildības birkas. Kā precīzi otrdien NRA pateicis Juris Paiders, tas ir «rupjš primitīvisms un zemisks politikānisms, lai izdabātu pūļa asinskārajiem instinktiem un vienlaikus neaizskartu biznesa un vadošās politiskās kliķes intereses».