Vīri ar "cietu" galvu
Par darba drošības tehnikru visbiežāk aizdomājamies tad, kad jau kaut kas ir noticis. Labi, ja viss vēl beidzies ar minimālu izbīli, minimālu asiņu zudumu un pēc tam atgūstamu veselību, bet gadās arī skarbāk.
Zinu kādu mutīgu valmierieti, kurš, palicis bez divu pirkstu galiem, ar foršu karātavu humoru man pērnruden teica, ka esot viņa nelaimē arī pozitīvais — visu atlikušo mūžu vajadzēšot griezt nagus tikai 18, nevis 20 pirkstiem. Nezinu, kur viņš savus pirkstus bija iebāzis, bet rezultāts sanācis paliekošs. Vēl kāds mans labs draugs šovasar apskādēja pirkstiem galus, jo bija sadomājis pārbaudīt, kādā kondīcijā zāles pļāvēja traktoriņam ir naži. Viss būtu labi, ja vien pats cietušais iepriekš nebūtu veicis racionalizāciju savam dārza mehānismam — atvienojis drošības stop slēdzi, kas aptur traktoriņa motoru brīdī, kad pļāvējs piecēlies no sēdvietas. Šie ir bēdīgi piemēri no dzīves, kur par savu veselību un dzīvību atbildam tikai paši kā privātpersonas, iepriekš neesam parakstījušies nekādos drošības tehnikas uzraudzības žurnālos, pat speciālos kursos gājuši vai kādu darba instrukciju klausījušies. Pavisam cita lieta jau ir atrašanās darbā, kur drošības tehnikas neievērošana vissliktākajā gadījumā draud ar kapu zvaniem radu pulciņā un ar smagām soda sankcijām rindas kārtībā veselai strīpai lielāku un mazāku priekšnieku aizgājēja nu jau bijušajā darba vietā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv