Valmierā es atradu sevi

Lūdzu pastāsti par sevi!Nu jau sešus gadus sevi saucu par valmierieti. Dzimusi gan esmu Bauskā un savu bērnību pavadījusi lauku mājas Skaistkalnē. Uz Valmieru, tāpat kā daudzus citus jauniešus, mani atvilināja Vidzemes Augstskola. Tā nu esmu palikusi šeit un nu jau gadu uzņemu pilsētas viesus viesnīcā «Wolmar».Tu esi mierīgas dzīves piekritēja vai piedzīvojumu meklētāja? Es domāju, ka gan — gan. Ikdienu man patīk pavadīt mierīgi un harmoniski, bet laiku pa laikam prasās arī kādu piedzīvojumu devu. Tad dodos ceļojumos vai pieņemu jaunus izaicinājumus. Domāju, ka abu dzīves veidu piekritējiem Valmiera ir ļoti piemērota, jo apvieno sevi gan mieru, gan radošo nemieru. Kuras, tavuprāt, ir Valmieras «pērles» — lietas, cilvēki, vietas, notikumi utt., ar ko tu lepojies šajā pilsētā?Manuprāt, Valmieras spilgtākā «sastāvdaļa» ir Gauja. Dzīvoju trīs minūšu gājienā no upes, un mana sunenīte Lorda tās krastus ir iemīļojusi pastaigām. Skaistie Gaujas skati agrās rīta stundās vai zem zvaigžņotām debesīm ir lielākais dārgums, kas Valmierai pieder. Vēl man patīk šīs pilsētas oriģinalitāte. Spilgtākais piemērs tam ir Valmiermuižas alus darītava, kur iesaku iegriezties katram pilsētas viesim. Visam cauri vijas pilsētas un dabas kokteilis». Valmiera ir pilsēta dabā, un, šķiet, tas man visvairāk šajā vietā patīk. Kura Valmieras daļa tev vislabāk patīk un piesaista?Kā jau teicu, Gaujas krasti man ir dvēselei vistuvākā pilsētas daļa. Tomēr īpašas sajūtas man saistās ar Ausekļa ielu, kur atrodas vienas no Vidzemes Augstskolas kopmītnēm. Tajās nodzīvoju veselus četrus gadus.