Valmieras ielas un padomju laiks
(Nobeigums. Sākums 28.janv.,4. un 25.marta, 20.maija, 17.jūnija, 22.jūlija un 26.augusta numuros) Pienācis 1988. gads, perestroika un viss ar to saistītais darbojas pilnā sparā. Nāk jaunas vēsmas, bet arī vecie laiki negrib projām doties. Akurāt kā revolucionārās situācijas trešā pazīme — apakšslāņi negrib dzīvot pa vecam, augšslāņi nevar. Laika ritējums, protams, tādēļ neapstājas. Tā vai citādi, bet rūpnīcas darbojas, ļaudis rosās, mašīnas brauc un ielām ir ko turēt.
Tobrīd vēl aktuāla VUIeR (Valpro) jaunās teritorijas apguve un papildu zemes iedalīšana. Par to liecina pilsētas izpildkomitejas 15. janvāra lēmums. Pēc to laiku adresēm rūpnīca atrastos 9. Maija ielā 22.26. februārī top lēmums Nr.21, kas atļauj VSŠR izstrādāt projektu dzīvojamo māju kvartāla celtniecībai uz zemes gabala Pauku priedēs 6 ha platībā. Vaicāju bijušajam Stikla šķiedras prezidentam Ināram Poļakam, cik reālas aprises toreiz ieguvis šis lēmums Viņš atminējās, ka tobrīd, pēc grožu atlaišanas, starp labām idejām iemaldījušās arī stipri dīvainas. Lēmums tā arī palicis tikai uz papīra.Par ielu nosaukumu izvēli. Jau 1982. gada 28. jūnijā laikrakstā «Liesma» pedagogs Andrejs Kursītis bija vērsis uzmanību, ka pilsētā savas ielas būtu pelnījuši Jānis Ruģēns, Rūdolfs Blaumanis, Jāzeps Vītols, Pāvils Rozītis, Jānis Sudrabkalns, Eižens Zemmers. Ievērojamo cilvēku vārdos nosaukto ielu sākumā būtu nepieciešama plāksne ar īsu informāciju par šo cilvēku. Vītolam, Ruģēnam un Ziemeļniekam savas ielas pilsētā nu ir, bet pārējiem ne.Nesen ar vērienu Paula Valdena vārds tika piešķirts beznosaukuma ceļam, kas zem dzelzceļa pārvada ved uz Valmieras Stikla šķiedru, piemirsts, ka P. Valdena vārda iemūžināšana tika paredzēta jau 1988. gada 26. februāra lēmumā— izveidot Valmieras pilsētā jaunā kvartālā starp Ļeņina un 11 Komjauniešu ielām un dot ielai nosaukumu Paula Valdena iela. Varbūt kāds no toreizējiem varas pārstāvjiem atminas, kur tā tika plānota? Lēmumā arī teikts, ka izveidojamas jaunas ielas kvartālā starp Komunāru, Loku, Āra ielām un dot nosaukumus J. Ziemeļnieka, J. Ruģēna, Dzejnieku, Egļu, Priežu un Skuju ielām, savukārt ielai, kas izveidojama starp Viršu, Imantas un Ļeņina ielām, pienākas Jāņa Cimzes vārds. Šajās ielās apstiprināmi individuālās apbūves projekti.25. marta lēmums paredz pārdēvēt Vītolu ielu par Jāzepa Vītola ielu, pieminot komponista 125. dzimšanas dienu.Togad ar 10. jūnija lēmumu apstiprina CA (civilās aizsardzības) pretradiācijas patvertņu izvietojumu pie iesaukuma punktiem: kara komisariāta, DOSAAF, skolām, dažādām iestādēm. Atmodas vēsmas, imperiālisma bieds, kodolkara draudi — viss juku jukām.Savukārt 22. jūlijā ar lēmumu Nr.87, iedalot apbūves gabalus, ieskanas pozitīva nots — ierasto 600 kv.m. vietā tiek piešķirti arī 1200 kv.m.Todien pieņem arī lēmumu par pasākuma «Svētki pilsētā» organizēšanu sakarā ar Valmieras atbrīvošanas 44. gadadienu.26. augustā ar lēmumu Nr. 103 tiek parakstīts spriedums — nojaukt tipogrāfijas «Liesma» kopmītnes Ļeņina ielā 25, kur tagad stāvlaukums pie centra katlumājas. Pēc mēneša, 23. septembrī, Valmieras gaļas kombinātam atļauj izstrādāt projektu bērnudārza celtniecībai Ļeņina ielā 72a. Tas palicis nepiepildīts, toties Valmieras stadionam piešķirts Jāņa Daliņa vārds.Pēc nedēļas ar lēmumu pārdēvē Padomju ielas posmu starp Ļeņina un Raiņa ielām par Lāčplēša ielu. Tas notiek pēc Valmieras Drāmas teātra, Ogres trikotāžas kombināta tūristu kluba un Valmieras iedzīvotāju ierosinājuma. Vēl atļaujas dažādu būvprojektu izstrādei, kam nebūs lemts piepildīties.