Nāves ēnā
Ne par Blaumaņa noveli būs runa, vienīgi par līdzību ar to. Latvijas sabiedrību ir saviļņojusi gaidāmā Āfrikas bēgļu uzņemšana. Tautas noskaņojumā nav viena viedokļa. Principā neviens neiebilst, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas bēg no dažādas motivācijas izraisīto karu, politiskās un reliģiskās vajāšanas draudiem.
Ekonomists Aigars Plotkāns bēgļu uzņemšanu pamato ar morālu atbildību un solidaritātes pienākumu: «Mēs nevaram izglābt visus, bet varam kļūt par mājām 250 bēgļiem. Tas nav daudz prasīts... Nu neizskatās bēgļi... pēc laimes meklētājiem. Nemaz neizskatās.» Atvainojos god. ekonomistam: neticu bēgļu interešu noteikšanai pēc viņu ārējā izskata, nu neticu. Psiholoģijas profesore Vaira Vīķe-Freiberga kaunina latviski saprotošo sabiedrību: «Nav morāli simpātiski teikt, ka bēgļus nevaram atļauties», bet Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs ir kategorisks: «Baznīca ļoti skaidri atbild, ka bēgļi ir jāuzņem.» Pēc tik tiešiem autoritāšu mājieniem neērti domāt citādi. Un tomēr — jūtu nepelnītu netaisnību un pazemojumu, jo esmu pret bēgļu uzņemšanu. Ilgi domāju, kā savu «pret» argumentēt, un domas aizķērās aiz Blaumaņa «Nāves ēnā».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv