Kad darbs ir arī hobijs

Pastāsti par sevi!Esmu no Gulbenes novada Lizuma pagasta. Tur arī pabeidzu Lizuma vidusskolu. Nelielajā ciematiņā ražo mēbeles globālajam mazumtirdzniecības tīklam «IKEA», kas arī ir pagasta lepnums. Man ir vecāka māsa un brālis. Pagājušajā gadā brālis absolvēja Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, kļūstot par mežu inženieri, tagad strādā Gulbenes mežniecībā par mežzini, savukārt māsa studē ainavu arhitektūru. Esmu ģimenē vienīgā, kas izvēlējusies studēt komunikāciju. Brālim un māsai tuvākas ir dabas zinātnes, bet es dodu priekšroku darbam ar cilvēkiem.   Sākumā vēlējos doties uz Rīgu, studēt fizioterapiju, taču sapratu, ka man, meitenei no laukiem, galvaspilsētas burzma tomēr nepatīk. Turklāt es vēlējos atrast augstskolu, kas būtu tuvāk mājām, tādēļ, jau iesniedzot dokumentus, jutu, ka Vidzemes Augstskola būs tā īstā vieta, kur vēlos būt. Biju jau izlēmusi, ko vēlos studēt un darīt. Kas tevi piesaista Vidzemes Augstskolā un Valmierā?Kā jau minēju, lai izvairītos no Rīgas nemiera, es devu priekšroku Valmierai, turklāt no šīs pilsētas man ir arī vieglāk nokļūt mājās. Kad ģimenē runājām par to, kur studēt, es teicu, ka, ja mēs dzīvotu Kurzemes reģionā, es dotos studēt uz Ventspili. Valmierā studēja vairāki man pazīstami cilvēki, ar kuriem aprunājoties noskaidroju, ka šeit ir laba vide gan studēšanai, gan dzīvošanai un arī strādāšanai. Lai arī sākumā, sniedzot dokumentus, pieteicos arī studiju programmā «Mediju studijas un žurnālistika», pēc pirmās prakses sapratu, ka man tuvākas ir sabiedriskās attiecības.