Rainis un Aspazija manā mūžā. II
Mazi atmiņtēlojumi
Kad 1948./49. gada sezonas repertuārā iekļāva konkursā godalgoto Friča Rokpeļņa lugu «Raiņa jaunība», uz ziņojumu dēļa darbojošos personu sarakstā ieraudzīju arī savu vārdu. Man bija uzticēta Latgales puiša Donāta lomiņa, ko vēlāk tēloju arī kinofilmā «Rainis». Lai labāk izprastu laikmetu un vidi, kurā dzīvoja un darbojās Rainis, teātris un Rakstnieku savienība rīkoja izbraukumus uz Jasmuižu un Talsiem. Tajos piedalījās grupa aktieru un rakstnieku — lugas autors, K. Krauliņš, J. Niedre, K. Krūza, R. Sēlis, I. Lēmanis, teātra literārās daļas vadītājs J. Vanags u.c.
Teātra foajē un ģērbtuvēs vairākkārt viesojās, stāstot atmiņas par Raini un Aspaziju, J. Sudrabkalns, aktrises E. Brambergas dzīvesbiedrs P. Vīlips, kā arī A. Čaks un J. Pabērzs, kuri par mūsu izrādēm rakstīja recenzijas «Cīņā» un «Literatūrā un Mākslā».
No titullomas tēlotājiem Luija Šmita un Artura Dimitera pa ausu galam dzirdējām ne vienu vien aizkulisēs saklausītu vai agrāko laiku dzeltenajā presē publicētu amizantu gadījumu un tenku no lielo personību privātās dzīves: par Raiņa dēku ar Mēnessmeitiņu, minējumu, kāpēc Biruta Skujeniece dēlam devusi Raiņa vārdu un — vai tikai mūsu kolēģis, grima mākslas pedagogs Miervaldis Ozoliņš (pēc sejas vaibstiem spriežot) neesot dzejnieka ārlaulības dēls?.. Luijs šad tad pēc izrādes, iekampis mazu mēriņu, dungoja mums savulaik populāro šlāgeri pēc «Spēlēju, dancoju» motīviem: «Raiņoju, daiņoju visu cauru nakti ar vien’ jaunu meitiņ’»…
Mirdza Ķempe stāstīja, kā Aspazija un Ivande Kaija «pa kluso» organizējušas vidusskolnieču — «autogrāfu mednieču» apciemojumus vasarnīcā, lai gainītu Raiņa dziļo vientulības sajūtu mūža pēdējos gados. No oficiālo iestāžu pulēta kanona, «svētbildes» Rainis mūsu priekšstatos, iztēlē kļuva par dzīvu cilvēku, mūsu laikabiedru ar talanta oreolu un arī vājībām. Rokpeļņa luga nebija nekāds dramaturģijas šedevrs, bet tā vairoja skatītāju interesi par mūsu kultūrvēsturi.
DZEJAS DIENĀS. M. Ķempe, J. Sudrabkalns, F. Rokpelnis un V. Rūja ar viesiem pie Raiņa pieminekļa 60. gados.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv