Vēstule uz Somiju
Mīļo Salavecīti! Neesmu bijis rātns zēns, gan kājiņa nelaikā paslīdēja, gan mutīti nevietā palaidu, gan skaudību sirdī nēsāju. Nākamo gadu tā nebūs. Es apsolu, labošos. Varbūt tomēr vari man avansā Ziemassvētku dāvanu dot? Es neprasu daudz, tik vien kā kripatu prieka.
Dod man iespēju nosalt. Nosalt tā, ka pirkstus nejūt, deguns kļūst zils, bet skropstas kā egļu zarus klāj sarma. Ļauj man tad iekšā iet, cepuri kaktā nomest, pēc siltām zeķēm raudzīties un berzēt nosalušos vaigus. Ļauj man rokas pret krāsns durtiņām izstiept, sajust sāpes, kad aukstums pāriet siltumā. Ļauj manai tējai kūpēt, izkaisīt smaržu buķeti pa visu istabu un atdot siltumu man.
Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Komentāri
Pievienot komentāru