Arī kaimiņiem viegli negāja

Reforma nav dienaskārtībā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izstrādājot teritoriālā iedalījuma modeli, izvērtējusi arī citu Eiropas valstu, tai skaitā Igaunijas un Lietuvas, pieredzi pašvaldību reformu risināšanā.

Pašvaldību reforma Lietuvā norisinājās 1994. gadā, kad no 581 pašvaldības tika izveidotas 56 vietvaras. Līdz ar to Lietuvā šīs reformas rezultāts bija pamatā juridisks, nevis teritoriāls, atzīmē VARAM.

Teritoriālajā struktūrā 2000. gadā izdarītas nelielas izmaiņas, un pašvaldību skaits Lietuvā palielinājās līdz 60. Šīs izmaiņas bija saistītas ar to, ka atsevišķu rajonu teritorijās bija izveidojies līdzvērtīgs attīstības centrs, tāpēc teritorija tika sadalīta. Kopīgai reģionālās attīstības jautājumu risināšanai un sadarbībai starp institūcijām, tai skaitā dekoncentrētai pašvaldību darbības pārraudzībai, valstī ir izveidoti 10 apriņķi.

"Lietuvā jautājums par administratīvās reformas nepieciešamību pēdējā laikā nav aktualizēts. Vismaz par to nekas nav dzirdēts. Pašreiz šeit dienaskārtībā ir svarīgākas lietas – jaunā Valsts prezidenta inaugurācija un kurš veidos jauno valdību," klāstīja Viļņas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Gunta Rone.

Pilsētās pārmaiņas nejūt

Igaunija reformai gatavojās daudzus gadus. Tās atbalstītāji skaidroja, ka reformas nolūks ir palielināt pašvaldību spējas piedāvāt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un uzlabot to konkurētspēju.

"Kad mazos pagastiņus mudināja apvienoties, daļai pašvaldību sanāca pacīnīties. Pat premjeram vajadzēja iejaukties. Viegli reforma nenoritēja, pagrūti gāja. Bija arī gadījumi, kad vietvaras, pretojoties apvienošanai, vērsās tiesā," pastāsta Norberts Kaupužs, kurš Igaunijā dzīvo 46 gadus.

"Sāremā salā bija viena ļoti aktīva pašvaldība, kas bija pret apvienošanos. Vairākām bija arī jautājumi par to, kāds nosaukums būs jaunajam apvienotajam pagastam – kurš nosaukums svarīgāks, kurš vēsturiski nozīmīgāks utt. Kā jau tas ierasts, daļai cilvēku bija neizpratne par to, kāds būs ieguvums no reformas," savukārt pauž Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva.

Likums par administratīvo reformu Rīgikogu (Igaunijas parlaments) tika pieņemts 2016. gada 7. jūnijā. Noteiktais kritērijs bija – ne mazāk par 5000 iedzīvotājiem teritorijā, taču 15 pašvaldības šo kritēriju nesasniedza.

Reforma noslēdzās 2017. gada rudenī, un tās rezultātā pašvaldību skaits no 213 samazinājās līdz 79. Igaunijā administratīvo iedalījumu joprojām veido 15 apriņķi, kas sīkāk iedalās 79 pašvaldībās (15 pilsētas, 64 pagasti).

Pēc savas iniciatīvas apvienojās 160 pašvaldības, pārējās "saprecināja" piespiedu kārtā. Kopumā apvienošanās pabalstos Igaunijā izmaksāti 66 miljoni eiro.

Šī gada sākumā Igaunijas premjers Jiri Ratass pauda, ka administratīvā reforma ir stiprinājusi pašvaldības un radījusi iedzīvotājiem labākus pakalpojumus.

"Pēdējā gada laikā vairākums apvienojušos pašvaldību nodarbojās ar pakalpojumu unifikāciju savās robežās. Lielākām pašvaldībām ir vairāk iespēju attīstīt specifiskākus pakalpojumus, piemēram, mājas aprūpi un sociālo transportu," J. Ratasu citēja Igaunijas portāls "Delfi".

Pēc Igaunijas premjera teiktā, reforma ļāvusi palielināt pašvaldību finansiālo autonomiju un ieņēmumu bāzi.

"Pats dzīvoju Tallinā, un reformas ieguvumus šeit novērtēt grūti. Galvaspilsētu šīs pārmaiņas neskāra," pauž N. Kaupužs. "Es kā pilsētas iedzīvotāja to neizjūtu. Manā dzīvē pēc reformas nekas nav mainījies. Iespējams, izmaiņas ir tiem, kas pievienoti pilsētai, jo Tartu teritorija pēc reformas būtiski paplašinājās. Lielākā pārmaiņa ir tā, ka izveidojās pavisam jauns pagasts no kultūrvēsturiskām teritorijām, proti, apvienojās etnogrāfiskā novada Setu zeme jeb Setomā. Šķiet, tā nekad nebija bijis," savukārt pauž I. Salnāja-Verva.

UZZIŅAI

Igaunijas Finanšu ministrijas sagatavotajā pārmaiņu izklāstā ietvertas arī reformas mācības, kas varētu būt noderīgas Latvijai:

# mācība politiķiem – lai ir drosme pieņemt lēmumus un spēja stāvēt pāri tūlītējam politiskās partijas ieguvumam;

# nevajadzētu nenovērtēt emocionālo aspektu;

# neuzticēšanās starp partneriem padara reformas īstenošanu sarežģītu;

# pārdomāts un skaidrs likums samazinās spriedzi un

strīdus;

# atklātas komunikācijas un skaidrojumu nekad nav par daudz.

Avots: Igaunijas Finanšu ministrija

___________________________________________________________________________________________

Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019