Lai no skolas iznāktu cilvēks

"Ar teoriju nevar tikt cauri, vajag praktisku darbošanos," uzskata pedagoģe. Viņa nedomā, ka skeptiskie skolotāji ir "kaut kādi dinozauri": "Skaidrs, ka kaut kas ir jāmaina mūsu sistēmā. Esmu par visu jauno, kas padara procesus efektīvākus. Taču šobrīd mums tiek pasniegts pusgatavs produkts. Mācību līdzekļu nav, mums tikai sola, ka tie būs. Skolotājiem ir nepieciešama tālākizglītība, bet visiem, kas piesakās kursiem, atbild, ka esot liels pieprasījums un vietu vairs nav. Vienus kursus tikko pati pabeidzu, un tur bija viena plika teorija ar dažiem praktiskiem momentiem, kas aprobēti nelielās skoliņās, kuras piedalījās pilotprojektā "Skola 2030"." V. Salna secinājusi, ka praktiķi skolotāji, kuriem tūlīt būs jāstrādā jaunajā sistēmā, ir neapskaužamā situācijā.

Vērtējot kompetenču izglītību pēc savas daudzgadīgās pieredzes, direktore atzīst, ka tagad skaistos, no angļu valodas iztulkotos vārdos nosauktais ir bijis zināms jau padomju laikos. "Rakstot obligāto stundas konspektu, bija jābūt skaidram, kāds ir stundas mērķis. Tagad tas ir nosaukts par sasniedzamo rezultātu. Obligātas bija arī starppriekšmetu saiknes, kuras tagad sauc par caurvijām. Mums vajadzēja arī parādīt saikni ar reālo dzīvi, tas ir, kārtējās prasmes, iemaņas un caurvijas. Šādi rodas iekšējā pretestība, kad nesaprotu, ko tad no manis grib, jo principā jau es visu mūžu tā esmu strādājusi," viņa saka.

Direktore novērojusi, ka skolotājiem ir ļoti radoša pieeja un daudz ideju, taču tiem, kas viņus pašlaik māca, ir cita pieeja. "Tā, manuprāt, nemaz nav tik radoša. Viņi saka: "Tas, ko tu esi izdarījis, nemaz nav tik radoši." Mūs baro ar solījumiem  – "ar 2020. gadu sāksim, viss vēl būs"." Lai skolotājs varētu pilnvērtīgi sākt strādāt, viņam ir jāizmēģina jaunie mācību līdzekļi. "Nevaru 2020. gada septembrī atnākt uz darbu, kur man iedod jaunu grāmatu," saka V. Salna.

Kāds ir pieredzējušās pedagoģes ieteikums? "Manā praktiķa skatījumā vajag izdarīt tā, lai visiem skolotājiem uzreiz pietiktu kursu un iespēju praktizēties smagnējo teorētisko mācību vietā. Nevar teikt – sākam reformu, bet grāmatas un uzskates līdzekļi būs pēc tam. Cik daudz skolu ir apgādātas ar mācību līdzekļiem ķīmijā, fizikā? Daugavpilī ir Krievu vidusskola licejs, kam ir spēcīgs fonds, kurā vecāki bez ierunām maksā naudu, viņi var iegādāties visus super mikroskopus. Taču citām skolām neviens tādus smalkumus nepirks, manas skolas bērnu vecāki pārsvarā strādā Lokomotīvju remonta rūpnīcā."

Problēma jauno izglītības standartu ieviešanā esot arī valsts pārbaudes darbi. "Rezultāti ir šausmīgi," V. Salna komentē nesen saņemtos centralizēto eksāmenu sertifikātus. "Vai tas ir līdzeklis parādīt, ka mēs neprotam strādāt?! Tīšu prātu tāds saturs ir iedots?" Direktore bažījas par to, kā būs, kad vidusskolās ieviesīs gradācijas, profilētajam kursam būs jāapliecina vēl augstāks līmenis. "Latviešu valodas eksāmens izskatās pēc augstskolas eksāmena filoloģijā. Kāpēc vajag superlingvistiskas lietas, ja bērnam vienkārši jāiemācās pareizi rakstīt?" neizpratnē ir V. Salna.

Pedagoģe atzīst, ka mācīšanās būs pieprasīta un sekmīga tad, ja būs interesanti, tā esot veca patiesība: "Interesanti nevar uztaisīt, ja rezultātā vidusskolā prasa augstāko matemātiku. Uz ko mēs tiecamies, ir grūti saprast. Motivācija bērniem ir zema, jo rodas sajūta – dari, ko vari, bet vairāk par 40 procentiem eksāmenā nebūs. Tās ir tikai mācības, bet man taču gribas, lai viņš kā cilvēks no skolas izietu, lai tiek iedotas pamatvērtības."

"Tā ir brīžiem tāda vārīšanās. Ne saturiski, ne formā izglītības reforma nav gatava," uzskata Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna. Foto no V. Salnas personīgā arhīva

___________________________________________________________________________________________

Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019