Nepalaist garām nevienu iespēju, pasākumu vai notikumu
Šonedēļ sākoties jaunajam mācību/studiju gadam, Liesma uz sarunu aicināja Vidzemes Augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības ceturtā kursa studenti ĢERTRŪDI OZOLIŅU.
Bērnības laiks
Bērnību pavadīju Rīgā, bet ne centrā – mums ir māja pie Juglas ezera. Blakus pļava, mežs, bija iespējas izskrieties. Ar vecākiem un brāli daudz ceļojām. Gandrīz visu Eiropu izbraukājām ar automašīnu. Tā sākās mana interese par tūrismu. Kopš tā laika mana mīļākā nodarbe ir kalnu slēpošana. Vecāki mani uz slēpēm uzlika, kad biju pavisam maziņa. Vēl aizvien pukojos, ka viņi mani neaizsūtīja trenēties profesionāli.
Vienā no pirmajām reizēm lielajos kalnos Itālijā, atceros, braucot visiem pa priekšu, aizlaidu pa nepareizo trasi. Tēta māsai vajadzēja man dzīties pakaļ, tad cēlāmies atkal kalnā, kamēr mamma ar tēti un brāli gaidīja mūs lejā.
Tagad atmiņas nez kāpēc ir par brāļa pigoriem, ne maniem. Bērnudārzā biju «paraugbērns», vakarā vecākiem rādīju, ko pa dienu no citiem bērniem biju samācījusies. Kad vecāki to stāstīja audzinātājai, viņa nespēja noticēt: «Ģertrūde taču ir tik jauka meitene.»
ĢERTRŪDE OZOLIŅA. Mirklis Ungārijā. Mariannas Smirnovas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv